Pirmā zināmā Āgenskalna un visas Pārdaugavas ēka bija nocietinātās Māras dzirnavas, par ko ir ziņas vismaz no 1226. gada. Kā liecina 17. gadsimta kartes, Āgenskalna ciems aizsācies pie tagadējo Meža, Sētas un Nometņu ielu satekpunkta un pamazām paplašinājies gar Nometņu ielas abām pusēm 17. gadsimtā Āgenskalna apvidus bijis maz apdzīvots. Tur pārsvarā mitinājās latviešu tirdzniecības palīgamatu locekļi un algādži — zvejnieki, enkurnieki, sālsmērītāji, vīna mucu nesēji, ormaņi, laivinieki un citi.
1812. gada kara laikā, bailēs no Napoleona karaspēka tuvošanās, nodedzināja visas Āgenskalna ēkas, tādēļ šodien redzamā apbūve galvenokārt veidojusies, sākot ar 19. gadsimta pirmo pusi. Tā tapusi bez noteikta plāna, tādēļ ielu tīkls starp Nometņu un Eduarda Smiļģa ielu ir haotisks. Tagad šī teritorija ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis un pazīstama tieši ar savu lielisko koka arhitektūras mantojumu