Deviņdesmitie ir laiks kad Lauris vēl neskrēja, neskrēja vēl un visu par viņu varēja izlasīt "Spicajā Avīzē"
Deviņdesmito gadu bērni atcerēsies to cik piņķerīgi bija filmai trāpīt pareizo mirkli.
Deviņdesmitie ir laiks kad Lauris vēl neskrēja, neskrēja vēl un visu par viņu varēja izlasīt "Spicajā Avīzē"
Deviņdesmito gadu bērni atcerēsies to cik piņķerīgi bija filmai trāpīt pareizo mirkli.
Palēkāt ar lecamauklu bija spēle un tad tev nebija jābūt sportistam vai sporta stundā.
Deviņdesmito gadu bērni atcerēsies to, ka dienasgrāmata nozīmēja to, ka tu tur raksti savus noslēpumus pats sev un nekādā gadījumā citiem neizpaud.
Vēstules nācās gaidīt nedēļām nevis sekundes.
Deviņdesmito gadu bērni atcerēsies to, ka ja nesaņēmi draugu grāmatas vai draugu albūmus vai atmiņu albūmus ( kā nu, kurš tos sauca) no klasesbiedriem tad tev nebija draugu.
Lats - ja tagad bērnam iedos eiro, viņš par to neko dižu nenopirks. Deviņdesmito gadu bērns atcerēsies, ka par latu varēja nopirkt gan končas, gan saldējumu, gan bulciņu un vēl pāri palika.
Lasītprieka grāmatu sērija - tieši šajā sērijā iznāca lielākā daļa populāro ērnu grāmatu no gan latviešu, gan ārzemju autoriem.
Saules un Mēness pasakas - latviešu bērnu pirmās audiogrāmatas, ja vecāki vai vecvecāki nelasīja priekšā. Šajās sērijās regulāri iznāca jaunas pasakas, kuras bērni varēja klausīties, attīstīt savu fanāziju vai gluži vienkārši tās bija labs palīgs kā iemigt.
Ciemos pie Tofika - lai arī deviņdesmitajos gados tiko bijām tikuši vaļā no PSRS, sabiedrība nebija tik ļoti sašķelta kā tagad - bērni nesaskatīja kaut kādu ļaunumu vai sliktumu paskatīties bērnu raidījumu krievu valodā un paskatīties krievu multenītes.
Man patika 90to gadu pats sākums, kad tik daudz jaunu lietu tik īsā laikā parādījās. Ļoti īss, bet nostaļģisks periods.
Tā Talantu fabrika titulbildē ļoti pievilināja atvērt rakstu!
16.- Es ar T-krekliem vēlaizvien tā daru, biju domājusi, ka tas ir stilīgi
2. Par kādām fotogrāfijām runa ? Neatceros, ka būtu bijusi iespēja fotoparātu pieslēgt pie pc (varbūt miljonāriem) jo bija fotoaparāti ar filmiņām.
4. Roka jau pierada un viss notika automātiski ( burti un taustiņi iegaumēti ) varēja pat skatīties skolotājai acīs un ar otru roku zem galda uzrakstīt SMS
Jā man priekš pusdienām deva 1 latu,bet paēdu es par 50-70 centiem un atlikušo naudu krāju priekš piektdienas vakara,lai varētu iet tusēt uz klubu.Par 3-5 Ls varēja visu nakti notusēt un samesties taksim vēl.lai atpakaļ uz mājām tiktu.
Tur saukti kopā 90. un 2000. gadi!
Un bija mego un arī nelda. Tad nelda pārtapa par iki.Un tad iki arī izgaja no mūsu tirgus. Un mego pārņēma un palpašinājās.