Šo cilvēku izdzīvošanas gadījumi ir brīnums, kas bijis iespējams nenormāla gribasspēka iespaidā un pateicoties milzīgai vēlmei dzīvot 
līdzīgs raksts:
http://www.spoki.lv/ekstremi/Cilveki-kas-piemanija-navi/153823
Viņi apmuļķoja nāvi106
1686
2
Vesna Vuloviča strādāja par stjuarti kādā Serbijas aviokompānijā. 1972. gada 26. janvārī viņas apkalpoto lidmašīnu nolaupīja teroristi un nolēma to gaisā uzspridzināt. Neticami, bet Vuloviča ne tikai izdzīvoja sprādzienā, kas saplosīja lidmašīnu gabalos, bet arī brīvo kritienu no 10 kilometrus liela augstuma.
Viņa piezemējās sniegā uz kalna nogāzes, kas nedaudz mīkstināja viņas fenomenālo kritienu. Lai arī viņa lauza neskaitāmus kaulus un pēc atrašanas nonāca komā, viņa atveseļojās, tikai ar milzīgu gribasspēku atbrīvojās no kreisās ķermeņa puses paralīzes un vēl jo vairāk atgriezās savā darbā. Mediķi neatrod izskaidrojumu tam, kā viņai neapstājās sirds apmēram 3 minūtes garā brīvā kritiena laikā. Vuloviča ir ierakstīta Ginesa rekordu grāmatā kā augstākā brīvā kritiena veicēja.
Ja vēlies pārspēt viņas rekordu, tad tev nāksies nolēkt no augstuma, kas ir vienāds ar 26 Empire State Building augstumu.
Ārons Ralstons bija vienkāršs “Intel” kompānijas darbinieks un meža pārgājienu entuziasts. Viņam par nelaimi, kāpjot kalnā viņam uz rokas uzripoja liels akmens bluķis. Piecas dienas Ārons centās atbrīvot roku, bet saprata, ka palīdzību sagaidīt ir bezcerīgi un viņš mirs, ja neķersies klāt pie nežēlīgākiem un sāpīgākiem paņēmieniem. Vispirms viņam nācās salauzt sev roku un tad to nogriezt.
Un nevis ar normālu nazi ātri un bez lielas čammāšanās, bet ar mazu multifunkcionālu kabatas nazīti. Tas bija tik nepraktisks, ka stiprākās dzīslas viņam nācās pārkniebt ar knaiblēm, kuras bija iestrādātas šajā pašā nazī.
Lai arī viņam nācās šķirties no rokas zem elkoņa un pārciest neciešamas sāpes, viņš izcīnīja sev dzīvību…
Brāļi Ksjančens un Ksanju Mengi atradās ogļu raktuvēs, kad šahta aizbruka un brāļi palika ieslodzīti pazemē. Vēl jo ļaunāk, tā kā brāļi strādāja nelegāli izveidotās raktuvēs, viņu darbadevēji necentās ziņot par negadījumu, jo baidījās no lielas soda naudas, tāpēc palīdzību gaidīt bija nedaudz naivi, tāpēc viņi nolēma rīkoties.
Arī visi drošības noteikumi raktuvē bija pārkāpti viens pēc otra un brāļu rīcībā nebija pat lāpstu, kuras izmantot avārijas gadījumos, lai kaut censtos izrakties virszemē. Vienam no viņiem bija tikai neliela rokas lāpstiņa. Un tomēr viņi nolēma cīnīties par izdzīvošanu. Ar kailām rokām viņi sāka rakt cietajā zemē izeju uz virszemi.
Vairāku dienu garumā, izdzīvojot tikai no sava urīna un uzgraužot ogles, brāļi izraka gandrīz 20 metrus garu tuneli un izkļuva virszemē. Patiešām abiem piemita nenormāls gribasspēks nepārvarama vēlme dzīvot.
Poon Lim atradās uz britu kuģa 2. pasaules kara laikā, kad to tālu no krasta uzspridzināja vācieši. Tomēr Poon Lim izdevās atrast glābšanas plostam līdzīgu uzparikti un sagaidīt palīgus, kas viņu izglāba pēc … nolādētām un mokošām 133 dienām. Lai arī sākumā viņam laivā vēl bija dzeramais ūdens un dažas paciņas cepumu, krājumi ātri vien beidzās un viņam nācās ķerties pie lietām, kuras neviens cilvēks nedarītu, ja vien ja viņu nepiemeklētu tik lielas slāpes un izsalkums.
