Tūristiņā. Pablo Eskobara pilsēta II2

Botāniskajā dārzā ir ne tikai draudzīgi bērni, bet tur var redzēt dažādus augus kā arī bruņurupučus, iguānas un pa kādam klaiņojošus kaķim un ļoti patīkams ir fakts, ka ieeja tur ir par brīvu.

Pēc tam drusku paklejojām pa pilsētu, meklējot jauku bāriņu vai vismaz liķēriju (liqueria). Liķērija tipa alkohola kiosks/nočņiks, jo pēc likuma uz ielas dzert nedrīkst, bet pie veikala stāvēt uz ielas un dzert drīkst jebkurā diennakts laikā. Loģika? Dažkārt liķērijās iekšā ir pat galdiņš, bet pa lielam tas ir vienkārši kiosks ar restēm preikšā.

Mūsu meklējumi bija diezgan neveiksmīgi un nejauši ieklīdām ielās, kas būtu lieliskas National Geographic fotogrāfijām, bet ar galvu domājot saproti, ka prātīgāk būtu nerādīt kāds telefons un fotoaparāts ir tavā īpašumā.
Vēl nebiju pieradusi, ka uz ielām, autobusos un bāros visu laiku kaut ko mēģina notirgot. Visstilīgākais pasākums ir čaļi ar savu augļu ratiņiem, kas runā pa mikrofonu tā, ka skan viss rajons. Tas laikam skaitās Kolumbiešu marketings un jaunu klientu piesaiste. Mani gan vairāk atbaida šādi cilvēki, bet varbūt tā ir tikai mana ziemeļnieku mentalitāte.

Vakara programmā ballīšu rajons el Poblado. El Poblado vismaz Parque Lleras ar visām gaismiņām ļoti izteiksmīgi demonstrē - te svinam dzīvi. Pie visām kafejnīcām skan mūzika kā no Narcos skaņu celiņa vai arī regetons. Regetons ir latino popmūzika ar īpašu dejas stilu, kas atgādina mīlēšanos ar apģērbu.

Pie Parque Lleras mums pagāja garām ļoti skaista meitene, īsos šortiņos ar acīmredzamu mākslīgo dibenu un tieku apgaismota, ka tā visticamāk ir prostitūta. Ik pa laikam arī uzrodas visādi cilvēki, kas mēģina notirgot čupa-čupus, arī te tieku apgaismota, ka no šiem cilvēkiem parasti zem letes var iegādāties neatļautas vielas.

Sākām pa lēto pie kādas liķērijas, jo tāda redz esot mana latino mačo tradīcija. Pirmo reizi dzīvē redzēju un pamēģināju rumu tetra pakā. Tagad, šķiet, esmu redzējusi visu. Pēc tam kaut kādā barčikā paņēmām long island ice tea. Nebūtu pārsteigta uzzinot, ka viņi izmantoja to pašu rumu no tetra pakas, jo garšoja vienkārši briesmīgi.  Pēc šī grandiozā iesākuma kaut kā negribējās vakaru pavadīt divatā, mēģinot atkauties no tirgotājiem un ielu muzikantiem. Devāmies uz koučsērferu tusiņu iepazīties ar tādiem pašiem cilvēkiem kā mēs. Tur satiku somu meiteni ar kuru varēju atsvaidzināt savas somu valodas zināšanas. Bija arī lietuviešu puisis, bet tā arī lāga neparunājies viņš aizgāja prom dejot salsu ar daiļajām Kolumbietēm.

Turpinājums sekos...