Republikas ziemeļu daļa atrodas Terekas-Kumas līdzenumā kurā plešas Nogajas stepe. Savukārt Groznija, Arguna, Gudermeza, Urusmartana un lielākā daļa citu lielāko Čečenijas pilsētu atrodas tā saucamajā Čečenu līdzenumā, kuru no Terekas-Kumas līdzenuma atdala Terekas, Sunžas un Gudermezas kalnāji, kuri attiecīgi atrodas starp Sunžas un Terekas upēm.
Stāsta iepriekšējā daļā pieskatoties vēstures tēmai stāstīju, ka vainahiem (čečeniem un ingušiem) glābjoties no iekarotājiem bieži nācās pamest līdzenumus un viņi bija spiesti meklēt patvērumu kalnos. Tā tas notika arī XIII-XIV g.s. kad Ziemeļkaukāzs tika pakļauts Tamerlana (tatāru-mongoļu) karaspēka uzbrukumiem. Savukārt pēc Zelta Ordas sabrukuma XV g.s. vainahi pakāpeniski atgriezās līdzenumos un jau pavisam drīz čečeni apdzīvoja visai plašu teritoriju stepēs, gar Sunžas un Terekas upēm, un līdz pat Kaspijas jūrai. Šajās teritorijā čečeni visai saticīgi sadzīvoja arī ar kaimiņu tautām kumikiem, avariem un nogajiem, kuru ļaudis arī tur dzīvoja.