Kosova 4. daļa: No Albāņu alpiem līdz Šarplaņinas kalnu sniegotajām virsotnēm.7

Klosteris atdzima 1836. gadā, kad kņazs Milošs uzsāka klostera restaurācijas un pārbūves darbus. 1849. gadā uz Dečāniem tika pārvesti un pārapbedīti klostera dibinātāja, jau pieminētā karaļa Stefana Dečanska pīšļi, kuri atrodas speciāli veidotā kapenē.

Pēc XIX g.s. veiktajiem restaurācijas darbiem klostera krājumi atkal papildinājās ar vērīgām relikvijām un lielu skaitu ikonu. Tiek uzskatīts, ka šodien tieši šeit atrodama lielākā serbu pareizticīgās baznīcas relikviju un ikonu kolekcija.

Mūsu klostera gids Štefans nedaudz aizraujas ar stāstiem par ikonām un to, kas tajās attēlots un mēs pacietīgi cenšamies noklausīties stāstu līdz galam, bet pie reizes diplomātiski cenšamies likt manīt, ka informāciju par klosteri esam saņēmuši pietiekošā daudzumā un stāsti par katrā ikonā attēloto mums būs par daudz!  Šķiet, ka mūsu gids beigu beigās to saprot un cenšās nolēgt stāstījumu. Nobeigumā vēl dodamies pie strūklakas, kur piepildām līdzi paņemtās pudeles, tā sacīt, ar “Svēto ūdeni”.

Pirms pametam klosteri jautājam gidam, cik mums jāmaksā par viņa ekskursiju uz ko saņemam kategorisku atteikumu ņemt no mums naudu! Beigu beigās Štefans piebilst ka, ja mēs vēlamies atstāt naudu tad to varam izdarīt pie vārtiem to ziedojot klosterim. Labi, tā arī izdarīsim! Sakām paldies Štefanam par ekskursiju, atvadāmies no viņa un dodamies uz izejas vārtiem.

Pametam klostera teritoriju un atkal šķērsojam kontrolposteni. Te arī gribu papildināt vēstures aprakstu un piebilst, ka 1999. gada kara laikā un 2004. gada nemiru laikā klosteris tika pakļauts satrakojušos albāņu radikāļu uzbrukumiem. Tikai ar prfesionālu Itālijas un Francijas miera uzturētāju palīdzību klosteri izdevās paglābt no postījumiem un pasargāt tā iemītniekus no briesmām. Miera uzturēsanas vienību vīri šeit dežūrē vēl jo projām un šodien tie atkal ir itāļu karavīri. 2004. gadā UNESCO pasludināja Dečānu klosteri par pasaules vēstures un kultūras mantojumu, un iekļāva to UNESCO īpaši aizsargājamo objektu sarakstā, kā apdraudētu objektu, kas saistīts ar jau pieminētajiem uzbrukumiem klosterim.

 Junikas ciems.

Atgriežamies Dečānu ciemā un pagriežamies pa labi Prizreņas virzienā, bet jau pēc pāris kilometriem mēs atkal nogriežamies no Pejas-Prizreņas šosejas. Tālāk mūsu ceļš turpinās pa Albāņu Alpu kalnu pakāji līdz Junikas ciemam un tālāk līdz Džakovas (alb.Gjakova) pilsētai.

Pēc nepilniem 10 kilometriem jau nonākam Junikas ciemā. Šeit pēc būtības atrodas kaut kas līdzīgs tam, ko jau tikko redzējām Isnikas ciemā Tās atkal ir cietokšņu tipa mājas. Itkā vienu no tādām jau esam apskatījuši Isnikā, bet šajā ciemā vienā no šādām ēkām esot iekārtots lielisks etnogrāfiskais muzejs, kuru arī bijām plānojuši apmeklēt.

Tad nu šeit šo muzeju cenšamies atrast, bet mūsu pūles izrādās veltīgas. Junikas ciema muzejs šodien ir slēgts, jo tajā notiek rekonstrukcijas darbi.Neko darīt! Nav liela bēda, jo ko līdzīgu, iespējams gan krietni mazāku, jau esam apskatījuši. Tādēļ izmetam pāris lokus pa Junikas ciemu un atrodam šeit vairākas šādas cietokšņmājas.

Jāsaka gan, ka šeit tās ir nedaudz vairāk, kā Isnikas ciemā un tās tiek uzturētas labākā stāvoklī. Dažās šādās ēkās šeit ir ierīkoti viesu nami un pat kafejnīca, kura diemžēl šodien arī ir slēgta. Šķiet tas tāpēc, ka ciema iedzīvotāji aktīvi gatavojas tūrisma sezonai. Patiesībā Junikas ciems daudziem tūristiem  un sportistiem kalpo, kā starta laukums pārgājieniem pa Albāņu Alpu kalniem. Tieši no šejienes tiek uzsākti  pārgājieni un ekspidīcijas uz Džeravicas kalna virsotni, un Džeravicas (Liqeni i Gjeravicës) augstkalnu ezeriņiem. Mums šodien gan nav ieplānots kāpiens šajos kalnos un patiesībā šādam pārgājienam ir jāziedo vismaz divas dienas, un ir nepieciešama liela izturība.  Nekas! Atliksim šādu pasākumu uz kādu citu reizi.

Džakova (alb.-Gjakova, serb.- Ђаковица jeb Ðakovica).

Pametam Junikas ciemu un braucam Džakovas virzienā. Kādus kilometrus 20 braucam pa Albāņu Alpu kalnu piekāji. Pa labi no mums sākas kalni, bet pa kreisi jau var manīt Metohijas līdzenuma plašumus. Pa gabalu pamanām arī Džakovas pilsets aprises, bet pirms nokļūtu pilsētā mums jāšķērso tilts  pāri Erenikas upei.