Kā brīnumu zemē.108

Kas tad tai durtelei kaiš ?  Lai dievs nogrābstās, derētu jaunas, bet pat priekš šrota naudiņas nav, kaut gan šrotu ar šrotu lāpīt, tas jau pārāk lepni būtu.

Gumija noņemta, šito brīnumu, stūris vēl nenokrita, arī pozitīvs rādītājs.

Kādas tur jaunas durvis, bračka jau rauj virsū saturam bleķi.

Kamēr es brīnos, sāka jau smidzināt un pirmā konstrukcija pieķerta. Āķa vieta norauta nost, to klāt nemetinās lai nav jāvelk, ka tik ar visām zarnām velkot nenoraujas, labāk tālāk no grēka.

Darbs iet no rokas, šefs nevar saprast ko tie metinātāji parasti tik ilgi čakarējas un no niekiem problēmas uzpūš.

Boss ziņo ka gatavs, man iebildumu nav, šefam taisnība, pat gumija smuki savā vietā.

Šitie zēni daudz nečakarējas, jau visa pakaļa nometināta, jāskrūvē tik kopā, vēlāk ar bitukiem pāri un būs pa skaisto, vēl brītiņu ripos.

Viss sapas ideāli, tā izskatās vismaz pa gabalu, bampers vietā.