Zinu, zinu, atkal kādam kāpšu uz varžacīm un aizskaršu sāpīgās vietas, taču man, kā jebkuram cilvēkam ir viedoklis par šo pasauli un iemītniekiem tajā. Šo rakstu man pamudināja uztaisīt viena situācija: braucu tramvajā mājup no darba, protams pilns līdz augšai. Sēž divas skuķes, apkrāvušās ar makdonaldiem , ēd un zirgojās pa visu vagonu
Iekāpa patiešām veca tante ar spieķīti (nebija no tām, kas kasās un prasa pēc vietas) Stāv, stāv...skuķene, kas bija tuvāk un varēja palaist, piesarkst un čukstās ar otru, aizgriež galvu, tēlo ka neredz', beigās sāk nepārtraukti klepot (loģiski, ka teātris). Beigās piecēlās viena sieviete un palaida, bet skuķes sāka zviegt tālāk. man tāds riebums parāva uz tām meitenēm, pirmkārt par to, ka nelaida tanti, otrkārt par to, ka piesmēja(pietrokšņoja) visu vagonu, treškārt par to, ka pašas norijušās, es atvainojos, kā cūkas, speķainām galvām, vājprāta princeses iedomājušās no sevis! 
Rakstu, kā topošās pusaudzes māte...tad es padomāju, vai mūsdienās tiešām ģimenēs neko neiemāca? jeb kautkāds "amerikānisms" sāk ieviesties? Kad jāstaigā falšajos, nosķiebtajos uggs zābakos, krokšos, jāēd burgeri, čipsi, skaļi jārunā...? Ne uzvesties, ne ģērbties, ne manieres? Neko? Zemāk ieliku tendenciozas bildītes, kas manuprāt, nedaiļo jaunos cilvēkus...
