8. Mērijas Kingas strupceļš Edinburgā. Edinburgas Viduslaiku vecpilsētā ir vairākas ielas ar drūmu pagātni. Vieta, kurā ieslēdza un atstāja nomirt XVII gadsimta mēra upurus, ir slavena ar poltergeistu. Tūristus tur rausta aiz rokām un kājām kaut kas neredzams. Uzskata, ka tas ir jaunas meitenes Ennijas spoks, meiteni tur nomirt atstāja 1645. gadā viņas vecāki. Pēc simts gadiem, laika, ko tā mīl spoku stāsti, Mērijas kingas strupceļa vietā uzbūvēja lielu, jaunu ēku. Bet 2003. gadā strupceļu atjaunoja tūristiem, kurus pievilina stāstiņi par pārdabiskiem gariem. Ekskursantus ved lejup pa akmens kāpnēm šaurās, nomācošās šķērsielās. Bez Ennas istabas tur atjaunota arī Viduslaiku dzīves ekspozīcija un stāsti par mēri. Galvenais, neapstāties, citādi var sajust nāves ledaino elpu.
Reklāma
9. Okultā Telemas abatija Sicīlijā. Alisters Kroulijs - varbūt ir pats neģēlīgākais okultists pasaulē un šī fermera, akmens māja, kas pilna ar drūmām, pagānu freskām, kādreiz ir bijusi pasaules sātanisko orģiju galvaspilsēta. Vismaz tā uzskatīja 1920-tajos gados. Kroulijs tagad ir pazīstams galvenokārt ar tādu savu pielūdzēju kā Merilins Mensons palīdzību vai faktu, ka redzams uz "Beatles" albūma Sgt. Pepper`s Lonely Hearts Club Band vāka. Kroulijs nodibināja Telemas abatiju par godu utopijai, kas aprakstīta Rablē "Gargantijā" un kuras devīze bija "Dari, ko vēlies". Tā kļuva par brīvās mīlas komūnu. Jauniņos spieda pavadīt nakti "Murgu istabā", kur salietojušies heroīnu un marihuānu, viņi vērās zemes, debesu un elles freskās. Pēc tam, kas abatijā atdeva galus kāds populārs angļu dendijs, prese sarīkoja skandālu un piespieda Musolini aizvērt šo kantori. Bēdīgi slavenais pagrīdes režisors Kenets Endžers 1945. gadā atraka šo stāstu un uzņēma filmu, kura pēc tam noslēpumaini pazuda. Tagad abatija ir pa pusei sabrukusi un ieaugusi zālē. Taču iekšā ir saglabājušās vairākas freskas, ar kurām Kroulijs baidīja sekotājus. Tūristi. kas jūt tieksmi uz ezotēriku, var paklaiņot tur un pakutināt sev nervus.
10. Černobiļa Ukrainā. Ukrainā, ja aizbrauc uz pamesto pilsētu Pripeti, tūristi nonāk atsvešinātības zonā. Šeit visi priekšmeti ir pamesti steigā un atstāti no tā paša baigā 1986. gada, kad Černobiļas AES avarija piespieda desmitiem tūkstošiem cilvēku uz visiem laikiem pamest savas mājas. Atvērtas dzīvokļu durvis, bērnu dārzos pa sienām stiepjas efejas, uz grīdas pamestas rotaļlietas, uz virtuves galda palikusi neizlasīta avīze. Šūpoles tāpat čīkstot šūpojas, miruša vēja iekustinātas. Tagad, kad radiācijas līmenis ir nokritis līdz tam, ka īslaicīga vizīte briesmas nesagādā, Černobiļas zonu atklāja tūristiem. Ekskursijas ir visai viendabīgas, tāpēc, ka pārvietošanās pa zonu ir stipri ierobežota. Parasti no Kijevas tūristi izbrauc ar autobusiem, pēc tam ar kājām dodas uz ČAES, veic ekskursiju pa to, apskata "Sarkofāgu". var paklaiņot pa spoku pilsētas Pripetes ielām un apmeklēt radiācijas skarto transporta līdzekļu stāvvietu. Iespējams aprunāties ar vietējiem "samoseliem", "aizliegtās zonas" iemītniekiem, kas iekārtojušies uz dzīvi šeit.