Neticamas medicīnas kļūdas100
1795
6
17 gadus jaunā Jesicca mira divas nedēļas pēc plaušu un sirds transplantācijas. Lieta bija tāda, ka donora sniegtā sirds un plaušas neatbilda Jesiccas asins tipam. Pirms transplantācijas ārsti bija aizmirsuši pārbaudīt asins tipus. Meitenītei tika veikta operācija lai izņemtu nederīgos orgānus un aizvietotu ar pareizajiem, taču bija par vēlu, jo viņa cieta no smagām komplikācijām un smagiem smadzeņu bojājumiem.
Benjaminam, bija labā sēkliniek vēzis. Neilgi pēc tā atklāšanas viņam tika veikta operācija. Viss būtu jau labi, taču slimnīcā viņa izoperēja kreiso sēklinieku, atstājot ar vēzi esošo labo sēklinieku. Par šādu rīcību Benjamins un viņa sieva iesūdzēja slimnīcu tiesā un vinnēja 200,000 dolārus.
Donaldam bija plaušu rajonā audzējs. Drīz vien to izoperēja Wašingtonas Medicīnas centrā , taču Donalds sūdzējās par savādām sāpēm tajā rajonā. Drīz atklājās, ka ārsti izņēma audzēju, taču atstāja kaut ko citu. Viņi bija atstājuši metāla plāksni Donalda ķermenī. Nevienam nav saprotams, kā kaut ko tādu var nepamanīt un aizmirst, kāda ķermenī. Bet nu šai slimnīcai tas nebija pirmais gadījums.
Šis ir laikam viss pazīstamākais atgadījums. 52 gadus vecajam Villijam Kingam bija smagas kājas trauma, kuras rezultāta nācās veikt operāciju, kur kāju vajadzēja amputēt. Operāciju veica Floridas Veselības Centŗa. Kad operācija jau bija gandrīz pabeigta, galvenais ārsts pamanīja, ka viņi amputēja ne to kāju. Viņi vairs neko nevarēja izdarīt, kā vien amputēt abas kājas. Šim ārstam atņēma licensi uz 6 mēnešiem un piesprieda 10,000 dolāru lielu naudas sodu. Un pats Villijs Kings saņēma no Floridas Veselības Centra konpensācijas naudu 900,000 dolāru apmērā.
Pacients nokļuva slimnīcā jo viņam atklāja vēzi viņa nierēs. Operācija ir pavisam vienkārša, tākā cilvēks var dzīvot arī ar vienu neiri vajadzēja izoperēt nieri, kurā bija vēzis. Taču tā vietā ārsti izoperēja nepareizo nieri. Viņi izoperēja to nieri kura bija vesela.
Šī vīrieša ģimene apsūdzēja slimnīcu par viņu pašnāvību. Jo divas nedēļas pēc operācijas viņš uztaisīja pašnāvību un kā viņš sacīja ģimenei, tad dēļ tā, ka operācijas laikā izjutis tādas sāpes, ko nespēj aizmirst un nespēj vairs dzīvot. Ģimene apvainoja ārstus par to, ka nebija pārbaudījuši anestēziju un vainoja viņa nāvē. Taču tā nebija tomēr ārstu vaina. Jo eksistē tāds stāvoklis, anestēzijas laikā, kurā cilvēks spēj just visu, arī sāpes. Taču nespēj ne pakustēties, ne sarunāties, ne arī izdvest skaņas.. Tas iespējams bija šis retais gadījums, ka viņš jutis sāpes, taču nav spēji neko ne pasacīt ne kliegt, ne arī reaģēt.
