Sveicināti!
Esiet bērnībā gulējuši ar lācīti? Es nē.. Laikam tāpēc esmu izaudzis nedaudz tāds dīvains.. Tad laikam šeit ir atbilde, kāpēc bērniem vajag lācīti..
Rakstu pavilku nedaudz garāku, lai atbilstu noteikumiem.. Tāpēc arī nelieku oriģinālraksta stausu, jo cepumus par šo man nevajag..
Lai gan šī persona, šķiet, ka nav patiesais zīmējuma autors, jebkurā gadījumā kaut kur pasaulē ir kāds mākslinieks ar zelta rokām un kreatīvu prātu :)
Liels paldies Magentai par linku :)
Viss sākās ar šo čatiņu.. Nu ko, spiežam uz linka..
Ielogojamies savā profilā..
atceros no bērnības, ka es savu lācīti vienmēr pirms gāju gulēt noliku tā lai viņa ačteles redzētu pēc iespējas vairāk istabas jo baidijos, ka savādāk viņš neredzēs monstru, kas grib mani apēst un nevarēs mani aizstāvēt! 
tagad lācīts stāv mazā groziņā istabas stūrī ar skatu pret griestiem! vienīgā mantiņa kas man palikusi no bērnības pārējās atdevu bērnudārzam! 
Man bērnu dienās nebija nekādi lācīši,vot ar tādiem mošķiem es gāju gulēt....
tas attēls redzēts daudz un dikti, oriģinālautors par nožēlu gandrīz nekur nav parakstījis.
es ar esmu meiģinajusi gulēt ar lācīti, bet no rīta viņš vienmēr ir gultas kājgalī
man ar agrak bija VIP apsardze. pilna gulta ar mantinam un tad pasaui vietas vel nebija :D tagad nemu tik 2 lacisus blakam un strunts ka man 18 :D
man nebija lācītis bet sunītis ! Drīzāk vēl ir un viņš man sēž katru nakti blakām :)
Varbūt tas ir bērnišķīgi bet man tas liekas tik mīļi.
