Šeit ir saraksts ar dārgākajiem zinātnes projektiem, kurus pašlaik būvē vai arī pagaidām ir vēl eksperimentāli.
Dārgākie zinātnes projekti46
720
3
Pagaidām pasaulē visdārgākā zinātnes projekta - orbitālā viesu nama - atrašanās plānota 330-350 km no Zemes virsmas. Tas kļūs par lielāko tehnoloģisko projektu tuvējā kosmosā. Kosmiskā māja solās kļūt arī par vienīgo zināmo vietu ārpus mūsu planētas, kur atrodas internets, duša un tualete, kā arī zinātniskā laboratorija, kuru varēs izmantot jebkura pasaules valsts. Tēriņi šim projektam ieplānoti grandiozi: kosmiskās mājas orientējošās izmaksas sasniegs apmēram 100 miljardus ASV dolāru.
1998. gadā jau tika palaists pirmais modulis, un celtniecība rit nepārtraukti. Orbitālajā viesu namā periodiski audzē dažādus kristālus, dārzeņus un laiku pa laikam veic eksperimentus ar dzīvniekiem. Iespaidīgu zinātnisko atklājumu gan pagaidām nav. Tieši tāpēc skeptiķi vērtē, ka stacija, protams, ir laba lieta, taču uz to nevajagot skatīties kā uz visas cilvēces rotaļlietu.
Reklāma
Jau minētais hadronu paātrinātājs pirms tā iedarbināšanas bija samērā liels bieds: tas varot vai nu izraisīt pasaules galu, vai dot iespēju beidzot izprast vielas, laika un Visuma uzbūvi. Līdz šim ierīces izmaksas jau tuvojas 10 miljardiem ASV dolāru, bet tas nepavisam vēl nav viss rēķins. Turklāt vēl jau neviens nezina, kas varētu notikt, ja paātrinātāju iedarbinās ar pilnu jaudu...
Trešais dārgākais projekts - enerģijas ''pārpilnības rags'' (ITER), ko mēģina konstruēt franču zinātnieki. Tas ir starptautisks eksperimentālais kodoltermiskais reaktors. Kodoltermiskā degviela ir miljoniem reižu efektīvāka par naftu. Turklāt nav riska, ka varētu notikt Černobiļai līdzīga katastrofa, jo izejvielu paredzēts iegūt no parasta ūdens. Projekts izmaksās apmēram 15 miljardus ASV dolāru.
Būvniecība sākta 2006. gadā, bet 2016. gadā objektam jābūt gatavam, un tad vairākus nākamos gadus tiks veikti eksperimenti. Ja tie būs sekmīgi, apmēram 2060. gadā kodoldegvielu pārsvarā iegūs no ūdens. Finansiāli projektu atbalsta Ķīna, Indija, Koreja, Krievija, ASV - katra pa 1/11 daļai summas, Japāna - 2/11 daļas, bet Eiropas Savienība - 4/11 daļas.
Reklāma
Pasaules pašlaik galveno optisko teleskopu Habble gatavojas nomainīt ar infrasarkano teleskopu Džeims Vebs. Zinātnieki uzskata, ka tas dotu krietni precīzāku informāciju par tālām galaktikām, zvaigznēm un Zemei līdzīgām planētām. Jaunā teleskopa palaišana kosmosā plānota 2014. gadā, bet viss kopā maksās 4,5 miljardus ASV dolāru.
Būtisks šis teleskops ir arī tāpēc, ka planētas, kas līdzīgas Zemei, vairāku miljardu gaismas gadu attālumā ar aci vairs nav saskatāmas; Zemes dubultnieki savu atrašanās vietu nodod tikai ar infrasarkano starojumu. Jaunā teleskopa galvenā detaļa - 6,5 m liels berilija spogulis, kas pārklāts ar zeltu.
Piektās lielākās izmaksas paredzamas nacionālajai ''aizdedzināšanas iekārtai'' National Ignition Facility (NIF), ko būvē ASV. Tas ir kodoltermiskais lāzeru reaktors, kura izmantošanas mērķis ir iegūt lētu enerģiju. 192 superjaudas lāzeriem, kas notēmēti vienā punktā, jāģenerē gaismas uzliesmojums 500 teravatu; tas ir apmēram pieci triljoni spuldzīšu. Projektā plānots ieguldīt 3,9 miljardus ASV dolāru.
Reklāma
Ierīce pagaidām ir eksperimentāla. Apkārt centrālajam ''uzpirkstenim'' izvietotas būves, kas apjoma un formas ziņā atgādina stadiona arēnu ar 100 000 skatītāju vietām. NIF ir kodoltermiskā reaktora ITER, ko būvē Francijā, amerikāņu konkurents. Mērķis abiem reaktoriem ir viens, bet tā sasniegšanas līdzekļi - dažādi.
