anonimais neturi taisnibu? jobanais krievu anusa laizitaj!
2
1
atbildēt
Piekrītu
bubble.
Latvju tauata baigi daudz cietusi diemžēl, un dēlj vis;adiem mankārīgiem ārzembniekiem!
2
1
atbildēt
pff... tiešām skumji
un tomēr, kā kko tādu varēja pieļaut?
3
2
atbildēt
Heresiarh komentārs 2009-01-04 20:44:29
Nu visi tik bļauj par nacistu neģēlībām. Pirmkārt, autors drīkst ielikt atsauces - par 30 nošautajiem vīriešiem piekrītu, bet tiem 170 bērni, sirmgalvji ir izzīsti no pirksta vai no kāda nezināma avota.
Otrkārt - iedomājieties sevi Boļeslava Maikovska vietā - pienāk paziņojums ka ciems (ja ciems, nevis kāds atsevišķš iedzīvotājs) slēpj pretinieka kareivjus. Manuprāt, pilnīgi pareiza rīcība no Maikovska puses
0
0
atbildēt
ak dievs....
1
1
atbildēt
njaa... un tā arī tas viss noklusa? reizēm pilnīg dūres savelkās dēļ tādiem
1
1
atbildēt
sweet69- cietums pie lielā tirgus, pretim Sarkanajai baznīcai.. kādreiz bij.
1
1
atbildēt
Vienkārši ierakstām gūglē un volā! pavisam ko citu saka:
Audriņu ciemata centrā, Rēzeknes – Gulbenes šosejas malā, garāmbraucēju
skatienam paveras granīta piemineklis 1942. g. 4. janvārī nevainīgi
sodīto audriņiešu piemiņai. Pieminekli veidojusi tēlniece Alise
Veinbaha. Tas uzstādīts 1972. gadā, Audriņu traģēdijas 30. gadadienā.
1942. gada 4. janvārī vācu drošības policija soda operācijas laikā par
padomju mežabrāļu slēpšanu un palīgpolicistu nogalināšanu nodedzināja
Audriņu ciematu un ciema pieaugušos vīriešus publiski nošāva Rēzeknes
tirgus laukumā. Pārējos audriņiešus, ieskaitot sievietes, sirmgalvjus
un bērnus, nogalināja Ančupānu kalnos. Šos notikumus padomju propaganda
padarīja par īpaši patētisku vēstures simbolu, taču skarbā patiesība
bija pavisam prozaiska. Kolektīvās atbildības piemērošanu skaidro
Latvijas Kara muzeja Otrā pasaules kara vēstures nodaļas vadītājs
Valdis Kuzmins: „Vācieši 1941. gada beigās visās okupētajās zemēs
ieviesa kolektīvās atbildības principu: ja gadījumā kāda ciema mājā
atradīs sarkano partizānu vai padomju karavīru, par to atbildību
uzņemsies viss ciems, respektīvi, no šā ciema tiks ņemti ķīlnieki un,
ja gadījumā būs atkārtoti gadījumi, ķīlniekus nošaus. No padomju
laikiem atceramies Audriņu traģēdiju, kas plaši aprakstīta vēstures
grāmatās. Audriņu ciemā 1941. gada decembra beigās pazuda viens
latviešu palīgpolicists, viņu meklējot, mežā notika kauja, kurā gāja
bojā vēl trīs palīgpolicisti. Par to atriebjoties, tika paziņots, ka
ciems ir atbildīgs par šiem upuriem: visas mājas nodedzināja, vairāk
nekā 100 cilvēkus nošāva. Piemēram, Baltkrievijā šo kolektīvās
atbildības principu lietoja līdz pat okupācijas beigām, bet Latvijas
teritorijā vairs ne. Grūti spriest, kāpēc, – iespējams, bija pārāk
liela pretestība no vāciešiem lojālajiem latviešiem, iespējams, vācieši
saprata, ka tāda cīņas taktika ir neefektīva. Arī sarkano partizānu
aktivitāte nebija tik liela kā Baltkrievijā un Ukrainā, kur vāciešiem
varbūt nebija iespējams atteikties no kolektīvās atbildības taktikas,
lai saglabātu kontroli. Latvijā vācieši kopā ar latviešu palīgpoliciju
izmantoja citu taktiku: partizānu atbalstītājus izsūtīja, kas, protams,
arī nebija nekāda Dieva dāvana – nokļūt Salaspils koncentrācijas
nometnē vai Vācijā [1]. Par Audriņu notikumiem mūsu rīcībā
saglabājusies arī kāda nezināma autora visai ticama notikumu
interpretācija: „Vāciešu Rēzeknē nebija daudz un tikai Rēzeknē, rajonā
nebija. Pa ceļu pajūgā brauca divi policisti, skatās, ka viena sieviete
iet uz aku pēc ūdens, bet viņus ieraudzījusi, pēkšņi pamet nēšus un
skrien uz istabu. Viņas mājās bija no [..] atnākuši pasēdēt siltumā un
padzert kandžu šīs ģimenes vīrieši, kuri slēpās mežā bunkurā. Policisti
ies skatīties, kas tur notiek, kāpēc sieviete bēg. Policistiem pienākot
tuvāk, vīrieši uz viņiem šāva, vienu policistu nošāva, otru ievainoja.
Ievainotais aizgāja līdz ragavām un aizbrauca uz Rēzekni, Rēzeknē
pateica, kas notika. Kad vācieši otrā dienā atbrauca uz Audriņiem,
vainīgie naktī bija salikuši ragavās mantas un aizbraukuši. Iespējams,
pie attāliem radiem. Aizbraukšana notika naktī, un kad pratināja
kaimiņus, viņi tiešām nezināja, kur viņi palika. Tad vācieši paņēma
ķīlniekus, lai piesakās vainīgie. Bet viņi nepieteicās. Un tad vācieši
izdarīja to, kāpēc vispār zaudēja karu, bija nežēlīgi pret nevainīgiem
cilvēkiem, nodedzināja visas mājas un nošāva visus Audriņu
iedzīvotājus, lielus un mazus. Tikai daži izbēga”. Otrs piemineklis
atrodas šķūņa vietā, kur nāvei nolemtie audriņieši bija ieslodzīti
pirms aizvešanas uz nošaušanu Ančupānu kalnos.
3
3
atbildēt
stulbs esi? doma ko saki
0
0
atbildēt
tevi mate no kaimina pirksta izzida ... butu tava vecmaate taja ciema tava komentaara te nebutu .jo tavuprat ir ok .vinna jano6auj ..nu taa tak sanak?tu lops
1
1
atbildēt
nja...nežēlība ir katra cilvēka dabā, ja runāt par šo notiku par to es zinu no mazas bērnibas mana vecmamma bija izaugusi tajā ciemā un mēdza stāstīk kā viņi slēpās mežā, pagrabos par visām bailēm un vēl arī kā bija jānoskatās uz ebrejiem kurus veda nošaut, protams, tā ir jau cita trāģedija, šajā rajonā bet vai tad tajos laikos šķiroja galvenais bija izrādīt savu varu, Audriņu traģēdija, ko tik dažadi komentē man ir tuva, jo pārlūkojot vecas fotogrāfijas atradām vecvecvecmammas un vecvecvectēva un tad arī man tika izstāstīts ka viņi arī bija to cilvēku skaitā kurus nošava tur, vēlā nakts stundā viņus no mājām aizveda tad arī jau nākamajā dienā viņi gulēja tur starp pŗējiem, ja ticēt radu stēstītajam
0
0
atbildēt
Autore ir Alvīne Veinbaha nevis Alise
0
0
atbildēt
Nu negrib un negrib cilvēki padomāt par ko darītu ja būtu Maikovska vietā...
0
1
atbildēt
Piedevām, tajā ciemā latviešu vispār nebija, vai arī bija daži. Turklāt jāņem vērā ka komunisma cēlāju kareivji bija nolaiduši no kātiem vienu šucmani - ko tad vajadzēja darīt, pirkstu pakratīt vai?
3
4
atbildēt
piekrītu,
nauruha !
Navigators
- kāds tur ar mierinājumu sakars, vnk gribēju informēt cilvēkus.
(vari šito mierinājumu pateikt bojā gājušo cilvēku radiniekiem. )
1
2
atbildēt
ASH_Gnome- vācieši vainīga, tajā laikā boļševiku režīms vēl nebija kļuvis tik "spēcīgs," un vācieši darīja visu iespējamo, lai saglabātu savu varu.
0
1
atbildēt
Nu visi tik bļauj par nacistu neģēlībām. Pirmkārt, autors drīkst ielikt atsauces - par 30 nošautajiem vīriešiem piekrītu, bet tiem 170 bērni, sirmgalvji ir izzīsti no pirksta vai no kāda nezināma avota.
Otrkārt - iedomājieties sevi Boļeslava Maikovska vietā - pienāk paziņojums ka ciems (ja ciems, nevis kāds atsevišķš iedzīvotājs) slēpj pretinieka kareivjus. Manuprāt, pilnīgi pareiza rīcība no Maikovska puses.
2
4
atbildēt
