Ziemassvētku ticējumi.1

Ziemassvētki tautas tradīcijās ir gaismas, auglības un cerību svētki. Kad tīruma darbi bija apdarīti, ļaudis varēja atvilkt elpu, stāstot teikas un pasakas, minot mīklas, strādājot rokdarbus un pošoties svētkiem.



Gatavošanās svētkiem nozīmēja mājas tīrīšanu, alus brūvēšanu, pīrāgu cepšanu, rotājumu gatavošanu un svētku drēbju gādāšanu. Ziemassvētki senajiem latviešiem saistījās arī ar ķekatām un masku gājieniem. Un tad vēl zīlēšana, laimes liešana, dziesmas, rotaļas un mielošanās pie bagātīgi klāta galda.



Ziemassvētku vakars senčiem skaitījās brīnumu laiks, kad atdzīvojas koki un mājlopi sāk runāt cilvēka balsī, stāstot nākotni. Tas bija cerību laiks, kad šķita, ka viss, par ko sapņo, var kļūt par īstenību. Šodien, lasot Ziemassvētku ticējumus, varam iepazīt senā latvieša domāšanas veidu un uzskatus.



Piedāvājam lasītājiem iespēju ielūkoties Ziemassvētku ticējumu izlasē, kurā aptverta nākotnes, darba un ražas, laimes, veiksmes un veselības, mīlestības, darba, naudas un bagātības tematika.



Nākotne

* Ziemassvētku rītā jāceļas agri, lai visu gadu varētu agri celties.

* Ja Ziemassvētku rītā uzceļas agri, tad visu gadu neaizgulēsies.
* Zem traukiem uz galda saliek maizi, atslēgu, gredzenu, naudu, smiltis un ļauj katram paņemt savējo. Kas izvelk maizi – būs pārticis, atslēgu – būs saimnieks, gredzenu – apprecēsies, naudu – kļūs bagāts, smiltis – viss izjuks, kā uz smiltīm būvēts.

* Ziemassvētku sestdienas vakarā jāuzliek uz grīdas gabaliņš gaļas un maizes, tad jālaiž istabā suns. Ko suns pirmo ķers, tas tai gadā būs dārgāks.

* Ziemassvētku naktī jāiet uz kūti klausīties, ko zirgi runā, tad dabūs zināt nākamas lietas.

* Kādas ir 12 naktis pēc Ziemassvētkiem, tādi esot nākamie 12 mēneši.

*Ja Ziemassvētku rītā mājā pirmais cilvēks, kas ienāk, ir vīrietis, nākamais gads būs laimīgs, ja sieviete – nelaimīgs.



Pastāv ticējumi, ka dūšīga ēšana Ziemassvētkos nākamajā gadā veicina veselību un labu ražu. Tāpēc pat mājkustoņiem dod labāku ēdamo. Arī ēdieniem ir simboliska nozīme: turību un laimi tuvina apēsts cūkas šņukurs, „apaļie ēdieni” – zirņi, pupas, sklandu rauši; putraimu desu apaļie līkumi tiek uzskatīti arī par saules un gada simbolu.



Daba, raža

* Ja pirms Ziemassvētkiem daudz sniega, pirms Jāņiem būs daudz lietus.

* Zaļi Ziemassvētki dara baltas Lieldienas.

* Ja Ziemassvētku naktī daudz zvaigžņu – būs auksts laiks.

* Ja ūdeņi pirms Ziemassvētkiem trīs reizes pārsalst, būs bagāta vasara.

* Ziemassvētki ir auglības svētki, tādēļ Ziemassvētku sestdienā jāēd un jādzer līdz pulksten divpadsmitiem, tad būs auglīga vasara.

* Ja Ziemassvētku naktī debesis zvaigžņotas, tad nākamajā gadā būs laba raža, turpretī apmākušās debesis sola neražu.

* Ja Ziemassvētkos ir sniegputenis, nākamgad būs daudz medus.

* Ja ap Ziemassvētkiem logos daudz leduspuķu, būs laba augļu raža.
* Ziemassvētku vakarā jāstāv galda virsū uz vienas kājas un jātur vienā rokā alus kauss, otrā linu sauja, tad aug vareni lini.
* Ziemassvētku nakti jāiet basām kājām ābeles purināt, tad nākošu gadu būs pulka ābolu.

* Vējaini Ziemassvētki sola daudz koku augļu.

* Ja pirmo Ziemassvētku vakarā pie debesīm daudz zvaigžņu, tad nākošā vasarā būs daudz sēņu.

* Ziemassvētkos jāvāra pupas un zirņi, lai tās labi augtu.

* Ziemassvētku vakarā dārzā jādanco un jādzied, tad no tā aizies kurmji.

* Lieli vēji Ziemassvētku naktī vēsta sērgu un bada gadu.

* Ja pēc Ziemassvētkiem slapjš laiks, tad rudzi briesmās un gads neauglīgs.



Lai būtu vesels, spēcīgs un auglīgs, Ziemassvētkos vajag ar basām kājām apskriet apkārt savam namam. Ir mazliet jāpasalst, lai kaut ko labu nodrošinātu.