Ziemassvētku šausmu stāsts - eglīšu rotājumi7

Tas bija Ziemassvētku vakars, kad vienpadsmitgadīgā francūziete Džulieta rotāja eglīti. Viņas māte strādāja par māsiņu slimnīcā, un viņas abas dzīvoja Parīzē, nelielā dzīvoklītī. 

Tajā vakarā māte pateica Džulietai, ka nebūs mājās līdz vēlai naktij. Džulieta kāra uz eglītes jaukas lietiņas, ko viņas māte bija nopirkusi veikalā. Viņa ap egli aplika krāsainu lampiņu virteni un zaros kāra skaistus ornamentus. Kad viņa nobeigumā bija uzlikusi galotnē enģeli, viņa apsēdās, lai atpūstos, skatoties TV.

Lai, gan meitene bija viena 6. stāva dzīvoklī, viņa jutās drošāk, ja viņa ieskatījās Parīzes debesīs. No sava loga viņa redzēja gan Eifeļtorni, gan Marsa laukumu. Vairākums cilvēku bija devušies uz laukiem, lai pavadītu Ziemassvētku vakaru ar saviem tuviniekiem tur, tāpēc pilsēta bija gandrīz iztukšota. 

Viņai bija garlaicīgi gaidīt mātes atgriezšanos. Tad viņa izdzirdēja skaņu. Šķita, ka kāds skrāpē ārdurvis. Viņa pagrieza klusāk TV un ieklausījās. Valdīja kapa klusums. Viņa lēnām piegāja pie durvīm un palūrēja pa actiņu.  

Viņai par pārsteigumu, tur stāvēja vīrietis sarkanā uzvalkā ar baltām pūkām, netīri pelēku bārdu un sarkanu cepuri galvā. Viņš kārtīgi pieklauvēja.

"Kas tur ir?" Meitene nedroši prasīja.

"Tas esmu es - Ziemassvētku vecītis. Ielaid mani. Man ir auksti, esmu noguris un izsalcis." 

Džulieta apstulba. Viņa zināja, lai kas tas arī būtu, tas noteikti nebija Ziemassvētku vecītis.

"Mana mamma pašlaik nav mājās, lūdzu ej prom", Džulieta teica. 

Meitene vēroja vīrieša seju pa durvju actiņu. Tajā,bija manāmas dusmas. Viņa acis piepildījās ar naidu.

"Hey, Džuliet! Vai Tu man atstāji pienu un cepumus? Tu noteikti zini, kā Ziemassvētku vecīši dievina pienu un cepumus", vīrietis jautāja.

Meitenei sagriezās vēderā. Kā viņš zināja viņas vārdu?

Tajā brīdī vīrietis sāka grūst un spārdīt durvis. Viņš no kabatas izvilka nazi. Viņš to parādīja meitenei un tad sāka ar to lauzt valā durvis. Meitene bija nobijusies. Viņa nezinānāja, ko darīt. 

"Ja Tu nepazudīsi no šejienes, es izsaukšu policiju", viņa piedraudēja.

Tajā brīdi viss noklusa. Meitene stāvēja kā paralizēta. Viņai bija bail kustēties. Vai vīrietis tiešām būtu nobijies no viņas draudiem? Viņa paskatījās pa durvju actiņu. Vīrietis tiešām bija prom. Gaitenis likās tukšs

Nākamajā mirklī, viņa ieraudzīja to pašu vīrieti, skrienot augšā pa kāpnēm ar cirvi rokās. Viņas paslēpās skapī, aiz drēbēm. Asaras ritēja gar viņas vaigiem. Drīz vien atskanēja - Bum! Bum! Bum! Un durvis bija sacirstas. 

Pie sevis nosmejoties, viņš sauca: "Džuliet, mana dārgā? Kur Tu esi? mums šonakt būs jautra nakts!"

Viņš staigāja pa māju,meklēdams meiteni, kamēr tā trīcēja skapī. Viņa pat negribēja domāt, ko vīrietis ar viņu darīs. 

Tad viņš sāka raustīt skapja durvis. "Džuliet, dārgā, es zinu, ka Tu te esi. Atver durvis, pirms to izdaru es", viņš sauca.

Vīrietis atvēzēja cirvi. Skapis sasprāga gabalos. Meitene sāka raudāt stiprāk. Tā paķēra lielu pakaramo un aizsedza galvu ar to. Viņa iepleta acis un gaidīja. Viņas rokas drebēja.

Vīrietis iebāza galvu starp drēbēm. Viņš saķēra nobiedēto Džulietu savās rokās. Meitenei rokās bija pakaramais. Viņa kārtīgi atvēzējās un trieca to vīrieša sejā. Tas trāpīja tieši acī. Vīrietis sāpēs kliedza un asinis ritēja gar viņa vaigiem. 

Viņš saķēra meiteni aiz matiem un izrāva no skapja. Viņa spurojās pretī, taču tas nelīdzēja. Viņš piespieda meiteni pie zemes un stingri turēja viņas kaklu. Vīrietis bija pārliecies pār meiteni, tāpēc asinis no viņa acs plūda meitenei sejā. Viņš tai čukstēja: "šonakt Tev būs privilēģijas, mana dārgā Džuliet. Manpir saraksts, kuru es pārbaudīju divreiz. Tur ir bērni, kuri bijuši jauki un bērni, kas bijuši nerātni. Tu vari kliegt un lūgties, bet tas neko nemainīs. Jaukajiem bērniem tiek nazis, savukārt, nerātnajiem - cirvis."

Bija pāri pusnaktij, kad Džulietas mamma atgriezās mājās. Pirmais, ko viņa ieraudzīja, bija gabolos sacirstās durvis. Viņa skrēja iekšā, lai redzētu vai viņas meitai viss ir kārtībā. Viņa pārskrēja ar acīm pār istabu un šausmās iekliedzās. Meitenes ekstremitātes bija sakārtas egles zaros un viņas galva bija uzsprauzta uz tās galotnes.