Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
27

Labrīt spocēni!

Ir Ziemassvētku vakars. Skaitās, jau, ka Ziemīši klāt, taču es nekādu prieku nējūtu - paskatos pa logu laukā, tur peļķe pie peļķes, tā normāli pat šašlikus, kas gan nav šīs sezonas ēdiens, nevaru uzcept. Laikam esmu pāraudzis tos laikus, kad no rīta pamodos un steidzos zem eglītes meklēt kādus pārsteigumus. Arī īstas eglītes mūsmājas sen nav redzējusi - tikai tādu - no celtniecības sieta iztaisītu piramīdu, kura aplikta ar auduma zvaniņiem, kā nekā, eglīti taču vajagot. Tikmēr franču buldogs Fleksis, šņauķādamies apsēžas pie krāsniņas, šim, redz, auksti esot, pakasa aiz auss un atspiež galvu pret pilnīgi jeb ko un saldi aizmieg. Logus rotā Ziemassvētku svečturi - viena no retājām lietām, kas šajā celtniecības laukumā dod omulības sajūtu. Domāju, ka kaut kas ēdams būs jāsataisa, plānojas ciemiņi, bet... nu ir tāds slinkums, ka vienkārši gribās atlaisties gultā un kārtējo reizi aizmigt.

Atcerējos tādu dzejolīti no skolas laikiem:

Reiz mežā dzima eglīte,
Un kādreiz arī sniga
Bija sals līdz mīnuss 20
Bet tagad bieza migla.

Vēlu visiem gaišus, sirsnīgus, mīlestības un miera pilnus svētkus. Neesiet pārgalvīgi, atcerieties, ka mājās jūs kāds gaida. Ziemassvētki ir brīnumu laiks.

Komentāros rakstiet savas sajūtas par Ziemīšiem.

0
27

Citi šī autora raksti:

Lasi vēl labākos rakstus:

komentāri [0]

Niks: vai ienāc ar
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes