Šodien iznācu no meža ar pilnu galvu: sol-do-la-fa-mi-do-re. Sol-do-la-si-do-re-do! Vēl tagad šī melodija man skan ausīs, un es pieņemu, ka arī kāda lapsa vai zaķis šodien aizgāja gulēt, dungojot šo meldiņu. Lai gan varbūt, ka tomēr nē, jo pirms tam jau paspēja noskanēt “Aijā, žūžū, lāča bērni.”