1975. gada aprīļa sākumā Dienvidvjetnamā bija radusies katastrofāla situācija. Ziemeļvjetnamas komunistu armija ar PSRS un Ķīnas atbalstu uzbruka plašā frontē. Dienvidvjetnamas valdība bija zaudējusi kontroli pār valsts dienviddaļu. Stāstīja par tīrīšanām komunistu ieņemtajās teritorijās, kas iedzīvotājus noveda līdz pilnīgai panikai. Pēc baumām, sevišķas briesmas draudēja bērniem, kuru tēvi bija eiropieši un amerikāņu kareivji.
Izmisīgs stāvoklis bija arī Saigonas bērnu namā, kuru vadīja Sjūzena Makdonalda. Ziemeļvjetnamiešiem tuvojoties pilsētai, dzīves apstākļi kļuva arvien smagāki. Katastrofāli trūka pārtikas. Patversme bija atkarīga no piegādēm no ārzemēm , un, kad amerikāņu armijai atstājot Vjetnamu, tā kļuva vājāka, bērnu dzīvības bija apdraudētas. Makdonalda centās jebkurā veidā nogādāt bērnus drošā vietā.
3. aprīlī ASV prezidents Džeralds Fords deva pavēli ASV gaisa spēkiem evakuēt 2000 bērnu, kuri ir dzimuši no ASV kareivju attiecībām ar vjetnamietēm, bērnus, kuri ir bāreņi, un kurus ir pametuši vecāki. Lai izvairītos no panikas, bērnus izveda papriekš uz kaimiņvalstīm.Bērnu evakuācijā bija iesaistītas kara transportlidmašīnas Lockheed C-5 Galaxy.
Kauju karstumā brīvprātīgie vāca bērnus, to skaitā arī zīdaiņus un novietoja viņus lidmašīnās. Pašus mazākos ievietoja kartona kārbās un piesprādzēja sēdekļiem. Šīs kārbas kļuva par jaunas dzīves un drošības simbolu, kura gaidīja mazos tikai pēc dažām lidojuma stundām. Operācijas Babylift ietvaros vairāk kā 3300 bērnu tika izvesti no Saigonas uz ASV, Austrāliju, Franciju un Kanādu.
Operācija ieguva bēdīgu slavu tās pirmajā dienā notikušas aviokatastrofas dēļ. No Saigonas izlidojusī lidmašīna C-5 ar vairāk kā 300 pasažieriem uz borta sprādziena dehermetizācijas rezultātā bija spiesta atgriezties lidlaukā, tomēr lidmašīna tik tālu netika un veica avārijas nosēšanos rīsa laukā, kuras rezultātā gaja bojā 155 pasažieri, tajā skaitā arī bērni.
Neskatoties uz traģēdiju, operācija tika turpināta un tika noslēgta bez turpmākiem starpgadījumiem.
Cilvēki, kuri dzīvoja Sanfrancisko militārās bāzes tuvumā, devās palīgā aprūpēt bērnus. Bet viņi bija pārsteigti un šokēti par to, ka daudzi bērni stāstīja, ka viņi nav bāreņi, ka viņiem ir abi vecāki.
Vjetnamā nabadzīgas ģimenes bieži vien ievietoja savus bērnus bērnu namos, kad nespēja viņus pabarot. Bet vecāki netaisījās no viņiem atteikties, un bieži viņus apciemoja. Daudzi vecāki centās ievietot savus bērnus Babylift, lai viņi tiktu nogāati drošībā, bet vecāki pēc tam paši varētu doties bēgļu gaitās, lai vēlāk sameklētu savus bērnus viņu mītnes zemēs..
Vjetnamiete Mai Thi Kim baidījās, ka viņas jauktas rases meitiņa var tikt aplieta ar benzīnu un sadedzināta. Mātei, kurai radās iespēja uzbrūkoša ienaidnieka priekšā nosūtīt bērnu drošībā ir grūti kaut ko pārmest.
Beigu beigās ļoti nedaudz bērnu pēc kara atkal varēja apvienoties ar saviem vjetnamiešu vecākiem. Galvenais šķērslis bija jebkādu pierakstu un datu trūkums par bērniem, kurus evakuēja no Vjetnamas.
Landon un Lorie Carnie - dvīņi bija starp izdzīvojušajiem briesmīgajā lidmašīnas katastrofā, kur 80 citi bērni gāja bojā. Viņiem toreiz bija tikai 17. mēnešu. Tagad Landons ir atgriezies Vjetnamā un strādā par pasniedzēju universitātes komunikāciju fakultātē.
