Iepriekš rakstīju par cilvēkiem, kuriem ir vislielākais IQ, bet tagad par gudrākajiem, kas ir pavisam kas cits. Visi cilvēki, kas būs minēti šajā rakstā ir izdarījuši kaut ko pasaules labā.
Visu laiku gudrākie cilvēki7
270
0
Alberts Einšteins dzima 1879. gada 14. martā. Einšteins bija ebreju izcelsmes fiziķis, un viņu uzskata par XX gadsimta ievērojamāko zinātnieku. Viņš izgudrojis žiroskopisko kompasu, dzirdes aparātu, ledusskapi u.c. Einšteina ieguldījums fizikā ir relativitātes teorijas izveide. Vēl Einšteinam bijusi liela nozīme arī kvantu mehānikas, statistiskās mehānikas un kosmoloģijas attīstībā. 1921. gadā viņam tika piešķirta Nobela prēmija fizikā par fotoelektriskā efekta skaidrojumu un "par nopelniem teorētiskās fizikas labā". Viņa vārdā nosaukta vienība, ko lieto fotoķīmijā, asteroīds, kā arī ķīmiskais elements einšteinijs. Diemžēl 1955. gada 18. aprīlī, Einšteins nomira.
Leonardo da Vinči bija talantīgs Toskānas cilmes zinātnieks ar enciklopēdiskām zināšanām dažādās jomās. Leonardo da Vinči kā personība visspilgtāk ilustrē renesanses laika cilvēku. Viņš bija izcils arhitekts, anatoms, botāniķis, skulptors, inženieris, izgudrotājs, matemātiķis, gleznotājs, mūziķis un rakstnieks. Da Vinči tiek uzskatīts par vienu no pasaules izcilākajiem gleznotājiem un dižākajiem ģēnijiem, par talantīgāko cilvēku, kāds jebkad ir dzīvojis.
Leonardo ir slavens ar savām reālistiskajām gleznām, īpaši būtu jāizceļ Mona Liza, Svētais vakarēdiens, "Jānis Kristītājs" un no zīmējumiem Vitrūvija Cilvēks. Viņam bija daudz savam laikam pāragru ideju izgudrojumu jomā. Viņa piezīmēs atrodamas neskaitāmas skices un zīmējumi, kuros var atpazīt helikoptera, tanka un zemūdenes apveidus, saules enerģijas izmantošanas idejas, kalkulatora funkcionālos risinājumus un daudz ko citu. Taču tikai dažus no saviem izgudrojumiem Leonardo izdevās ieraudzīt savas dzīves laikā praktiskā lietojumā, lielākā daļa no tiem netika īstenoti. No viņa darbu oriģināliem ir saglabājušās tikai dažas gleznas, dienasgrāmatas ar zīmējumiem, diagrammām un piezīmēm. Tomēr da Vinči devums cilvēcei anatomijā, astronomijā, optikā, hidrodinamikā, kā arī kultūras vērtību jomā ir viens no izcilākajiem vēsturē.
Galileo Galilejs Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.
Dinamikas kā zinātnes nozares un eksperimentālās fizikas pamatlicējs. Definējis inerces likumu un brīvā kritiena likumu, formulējis ķermeņa kustības pa slīpni un trajektoriju pamatprincipus (ripinot lodi pa slīpni un mērot tās atrašanās vietu dažādos laika sprīžos, konstatēja, ka lodes ātruma palielināšanās ir proporcionāla tās kustības laikam); izvirzīja ideju par kustības un miera stāvokļa relativitāti (Galileja relativitātes princips); izgudroja arī termoskopu (mūsdienu termometra priekšteci). Izveidojis teleskopu un veicis virkni atklājumu astronomijā: jaunus objektus kosmosā (piemēram, Jupitera pavadoņus), kosmosa objektu rotāciju ap savu asi. Heliocentrisma koncepcijas piekritējs.
Nikola Tesla bija serbu izcelsmes amerikāņu izgudrotājs, fiziķis, mašīnbūves un elektrotehnikas inženieris. Viņš ir plašāk pazīstams ar savu ieguldījumu elektrības un magnētisma pētījumos 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā.
1878. gadā viņš pabeidza politehnisko institūtu Grācā un 1880. gadā – Prāgas Universitāti. Pēc studiju beigšanas Nikola Tesla strādāja par inženieri Budapeštā un Parīzē.
1884. gadā viņš pārcēlās uz Ņujorku, kur radīja savu laboratoriju un izgudroja trīsfāžu maiņstrāvas ģeneratoru. 1888. gadā Tesla atklāja magnētiskā lauka indukcijas fenomenu, uz kura pamata radīja augstu frekvenču elektroģeneratorus. 1891. gadā viņš konstruēja rezonanses transformatoru (Teslas transformators). Zinātnieks uzbūvēja radiostaciju Kolorado un radioantenu Longailendā. Nikola Tesla nomira 1943. gada 7. janvārī Ņujorkā. Teslas vārdā ir nosaukta magnētiskās indukcijas mērvienība – T (tesla).
Sers Īzaks Ņūtons bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, dabas filozofs, alķīmiķis un teologs, kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem vēsturē. Viņa darbs "Dabas filozofijas matemātiskie principi", kas tika izdots 1687. gadā, tiek uzskatīts par pašu ietekmīgāko zinātnes vēsturē. Tajā Ņūtons apraksta gravitācijas likumu un ar saviem kustības likumiem liek pamatus klasiskajai mehānikai, kas dominēja zinātniskajā skatījumā uz fizikālo Visumu nākamos trīs gadsimtus un ir pamatā mūsdienu inženierijā. Ņūtons pierādīja, ka Zemes objektu un debesu ķermeņu kustību ietekmē vieni un tie paši dabas likumi, demonstrējot sakarību starp Keplera planētu kustības likumiem un viņa izveidoto gravitācijas teoriju, tadējādi iznīcot pēdējās šaubas par heliocentrismu un uzsākot zinātnisko revolūciju.
Mehānikā Ņūtons izveidoja kustības un impulsa momenta principus. Optikā viņš uzbūvēja pirmo "praktisko" spoguļteleskopu un attīstīja krāsu teoriju, kad ar prizmas palīdzību sadalīja balto gaismu redzamajā spektrā. Viņš arī formulēja empīrisko siltumplūsmas formulu un pētīja skaņas ātrumu.
Tev patiks šie raksti
