Viss par Rīgas metro5

1983. gadā Rīgā dzīvoja ap 850'000 iedzīvotāju, taču metro plānojās pilsētam, kuru iedzīvotāju skaits sasniedz vismaz 1 miljonu. Šo skaitu bija plānots sasniegt 2000. gadā.
 

Lai uzbūvētu Rīgas Metro bija nepieciešams 15'000 kubikmetru dzelzsbetona konstrukciju, 20'000 kubikmetru betona gadā. Šāda apjoma nodrošināšanai bija paredzēts uzcelt īpašas rūpnīcas tieši metro būves vajadzībām.

90-100 cilvēku uz vienu metro līnijas kilometru - tāds bija aprēķinātais nepieciešamais Rīgas Metro darbinieku skaits.

Lai arī arhitektiem tika norādīts neaizrauties ar pārlieku greznību, vairāku staciju dizains bija moderns un atraktīvs.

Katrs metro kilometrs, lai to uzbūvētu izmaksātu 25-26 miljonus rubļu. Pirmās kārtas celtniecībai vajadzētu ap 300 miljoniem rubļu. Lielāko daļu no līdzekļiem piešķirtu Maskava no kopējā PSRS budžeta, pašiem vien būtu jāuzbūvē depo, pa 10-20 miljoniem rubļu.

Diemžēl, cilvēki šo projektu nepieņēma. Tajos laikos populārakie saukļi bija - «Nē Metro», «Nē - migrācijai!» un «Metro nav draugs!»
 

Metro attīstības plāns (pēc krāsām):

Metro izbūves pirmā kārta: līnija Zasulauks - VEF

Otrā kārta ietvertu pirmās kārtas līnijas pagarināšanu no Imantas līdz Juglai, kā arī atzaru no Rīgas centra līdz Dreiliņiem.

Trešajā attīstības kārtā tika paredzēta jaunas līnijas izbūve no Ziepniekalna līdz Sarkandaugavai.

Pazemes tranporta izveide tiktu noslēgta ar metro līniju, kas savienotu Rīgas centru ar Buļļu kāpu. 

Pirmā līnija: Jugla - Imanta
Jugla - Alfa - Teika - Vef - Oškalna - Raiņa (Vidzemes tirgus) - Kirova - Centrālā stacija - Uzvaras parks - Aurora(Āgenskalns) - Zasulauks - Pleskodāle - Zolitūde - Imanta

Otrā līnija: Sarkandaugava - Ziepniekkalns
Sarkandaugava - Dīzeļbūves rūpnīca - Energoautomātika - Pētersala - Kronvalda parks - Centrālā stacija - Telecentrs (Zaķusala) - Straume - Dzintars - Ziepniekkalns

Trešā līnija: Buļļu kāpa - Dreiliņi
Buļļu kāpa - Kleisti - Lāčupe - Iļģuciems - Ķīpsala - Kronvalda parks - Centrālā stacija - Kirova Stadions «Daugava» - Purvciems - Pļavnieki - Dreiliņi
 

Vai Rīgā ir slepens metro?
Ir daudz sazvērestības teorijas, ka lai arī cilvēkiem stāstīts ka metro būvniecība nenotiksies, tomēr tā esot sākta. Esot jau kāda daļa pat pabeigta, un to izmanto militārām, vai valdības vajadzībām. Googlē, pie AB dambja esot dīvaini mērījumi, apakšā parādās līnija, ar nosaukumu metro. Vēl Rīgā, Granīta ielā 24, ir kaut kāds apsargājams objekts, kas esot Rīgas metro Depo stacija.

Komentē Ija Niedole, inženierzinātņu doktore, Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes docente
“Metro Rīgā palika tikai projekta līmenī. Nekāda būvniecība nav sākta ne toreiz, ne tagad. Granīta ielas teritorija sākotnēji bija paredzēta metro celtniecības bāzei, nevis depo izbūvei. Tam pēc projekta būtu jāatrodas Daugavas kreisajā krastā pie lielveikala „Spice”, kur tagad slienas daudzstāvu būves. Pēdējos gados ideja par metro atkal ik pa laikam tiek celta gaismā, taču pilsētas iedzīvotāju skaits kopš astoņdesmito gadu beigām, kad Rīgā dzīvoja 916 000 cilvēku, ir samazinājies par apmēram 200 000. Turklāt Rīgā vairs nav lielo rūpnīcu, kuras veicina apjomīgu pasažieru plūsmu sastrēgumstundās. Es vadīju autoru kolektīvu, kas izstrādāja jauno Rīgas pilsētas attīstības plānu, un mēs nolēmām, ka patlaban pilsētai pietiek ar esošajiem transporta veidiem un tramvaju priekšgalā. Tomēr nākotnē Rīgas pazemi nāksies attīstīt, jo ielas ir šauras, bet to paplašināšanai nojaukt pilsētas skaistās arhitektūras būves neviens negrasās.”