Vai tu to zināji par Latviju? [5]8

Meteorloģiskie ekstrēmi

Visaugstākā gaisa temperatūra (+36,4 C) reģistrēta Daugavpilī 1943. gada augustā.

Viszemākā gaisa temperatūra (-43,2 C) reģistrēta Daugavpilī 1956. gada februārī.

Vislielākais nokrišņu dauzums gadā (1007 mm) reģistrēts Priekuļos 1928. gadā.

Vismazākais nokrišņu daudzums gadā (384 mm) reģistrēts Ainažos 1939. gadā.

Visbiezākā sniega sega (130 cm) Gaiziņkalna apkārtnē bijusi 1931. gadā.

Visilgtošākā migla (93 stundas) novērota Alūksnē 1958. gadā.

Visilgākais atkalas periods (41 diena) ir bijis 1996./1997. g. Gaiziņkalnā.

Visstiprākās vēja brāzmas (48 m/s) tika novērotais 1967. gadā Liepājā.

Vissiprākā vētra ar vēja ātrumu (vidējo 10 minūšu periodā) 34 m/s bija Ventspilī 1969. gada novembrī.

Kolkasrags, no kura jūrā iestiepjas aptuveni 7 km gara smilšu sēre (tās pamatu veido dolomīta slieksnis), atdala Dižjūru (Baltijas jūru) no Mazjūras (Rīgas līča). Tā ir bīstama vieta kuģiem, jo vētru laikā šeit cits pret citu triecas līdz 7 m augsti viļņi. Iepretī Kolksragam atrodas lielākā kuģu kapsēta Baltijas jūrā. Kādreiz šeit dzīvojuši tā   sauktie kājgrieži – viņi kurinājuši ugunskurus, lai vētra nomaldījušos kuģus uzvilinātu uz Kolkasraga sēkļiem, un tad noslīkušajiem jūrniekiem nogriezuši kājas un kaltējuši saulē, lai varētu novilkt zabākus. Kad jūrasbraucēji slīkuši, vietējies saukuši kuolka – tas nozīme “mirsti ar”. Tā radies Kolkas nosaukums. Kolkas bāka ir vienīgā bāka Latvijā, kas atrodas uz salas. Mākslīgo salu sāka būvēt 1872. gadā, un laukakmeņus tās būvei zemnieki pa ledu pieveda ragavās. Kolkas bāka tika atklāta 1884. gadā. Mūsdienās tā atrodas aptuveni 6 km no krasta, lai gan būvniecības laikā tā bija 5 km no krasta.