VEF lidaparāti8

VEF I-14 bija 1937. gadā VEF rūpnīcā uzbūvēta lidmašīna. Lidmašīnas autors ir Kārlis Irbītis.

Lidmašīnas pirmais lidojums notika 1937. gada 19. novembrī. Irbīša konstruētā lidmašīna I-14 izmēģinājuma lidojumos 1938. gada 23. aprīlī, pilota Bandenieka vainas dēļ lidmašīna cieta avārijā, kā rezultātā lidaparāts guva nelielus bojājumus. Neskaidru iemeslu dēļ šis projekts netika vairs turpināts un lidaparātu pilnībā izjauca. Par vienu iemeslu šim lēmumam min Irbīša iecerēto uzlaboto konstrukciju.

VEF I—15 (I—15a un I—15b) - mācību vienvietīgais kara aviācijas monoplāns. Kara ministrija pasūtīja VEF izgatavot vairākas SV-5 tipa lidmašīnas, taču Kārlis Irbītis tās uzlaboja un izveidoja I-15. Darbi pie tā konstruēšanas sākās 1938. gada vasarā un 1939. gada aprīlī notiek VEF I—15a pirmais lidojums, taču darbi neturpinās PSRS iebrukuma dēļ.

VEF I—16 bija vieglais iznīcinātājs, kuru 1939. gadā izstrādāja aviokonstruktors Kārlis Irbītis.
1934. gadā Francijas Aviācijas ministrs Pjērs Kots izsludināja konkursu uz visu tipu lidmašīnu jaunām konstrukcijām, tai skaitā arī uz iznīcinātājiem. Par piedalīšanos šajā konkursā paziņoja pasaulslavenā sporta aviācijas lidmašīnu ražotājfirma Reno-Kodron (Renault-Caudron), kas izgatavoja, izcilu pēc savām lidotājspējām, lidaparātu С-690.
С-690 konstrukciju par pamatu ņēma daudzi tā laika aviokonstruktori, par labāko no tiem uzskata Valsts elektrotehniskās rūpnīcas (VEF) aviācijas nodaļas galvenā konstruktorā Kārļa Irbīša konstruēto VEF I—16.

VEF I—17 bija vieglais iznīcinātājs, Kārļa Irbīša konstruētā mācību- treniņa lidmašīna. I—17 ir pēdājā K. Irbīša konstruētā lidmašīna, ko uzbūvēja VEF rūpnīcā. Lidotāju apmācībai tika uzbūvētas sešas šī tipa lidmašīnas un papildus bija dots pasūtījums uz vēl sešām I—17A lidmašīnām, bet pasūtījuma izpildi izjauca Latvijas okupācija. Dažas no lidmašīnām pētīja padomju speciālisti (lidmašīnās tika ievietots padomju M-11 dzinējs). Vēlāk, kad Latviju okupēja Vācija, lidmašīnas tika pētītas vācu lidotāju mācibu skolā Tornē.

Tika uzskatīts, ka I—17 lidojumā ir labāks par britu Miles Magister un padomju УТ-2. Divi Miles Magister tika ekspluatēti arī Latvijā. Monoplānu lidotāju apmācībai Latvijai bija nepieciešams iegūt īsā laikā, tā kā Lielbritānijā bija pasūtīti 39 iznīcinātāji Hawker Hurricane, kurus gan Lielbritānija paturēja sev, naudu par pasūtījumu iekasējot! Tādēļ I-17 prototipa izmēģinājumi nenotika, tas tika laists sērijveida ražošanā bez izmēģinājumiem.

VEF I-18 bija Valsts elektroniskajā fabrikā konstruēta lidmašīna. Lidmašīnas konstruktors bija Kārlis Irbītis.

Lidmašīna bija Latvijas Aerokluba pasūtījums, kas pasūtīja divas I-8 lidmašīnas. Tās tika plānotas izveidot mazāk pieredzējušiem pilotiem, līdz ar ko lidmašīnas konstrukcija tika vienkāršota. Abas lidmašīnas tika apgādātas ar Cirrus "Minor" dzinējiem. Šīs lidmašīnas bija pēdējais etaps I-8 attīstībā un tās tika nosauktas par VEF I-18. Sakarā ar padomju karaspēku iebrukumu, neviena no šīm lidmašīnām netika pabeigta.

VEF I—19 ir vieglais iznīcinātājs. Šo iznīcinātāju uzskata par I—16 tālāko attīstību, pēdējais iznīcinātājs, kurš tika uzkonstruēts Latvijas brīvvalsts laikā. Par to ir ļoti skopas ziņas. Bieži vien izdomātas un safabricētas.

Iznīcinātājs ir kļuvis par avantūristu un fantastu upuri. Daži uzskata, ka tieši Kārļa Irbīša VEF I-19 ir kļuvis par pamatu padomju iznīcinātājam La-5, jo I-19 makets un visi rasējumi ir pazuduši. Daudziem fantastiem liekas, ka to iespējams izveda uz PSRS, bet jāatceras, ka padomju speciālisti, atšķirībā no vāciešiem, īpašu entuziasmu attiecībā uz latviešu lidmašīnām neizrādīja. Iespējams, rasējumi ir pie vāciešiem.

VEF JDA-10M — vieglā pasažieru lidmašīna JDA-10M — ir vienīgā Latvijā konstruētā divmotoru lidmašīna, kuru izgatavoja VEF rūpnīcas cehā. Konstruktors ir latviešu izcelsmes Minesotas (ASV) universitātes aviācijas katedras profesors Jānis Akermanis. Konstrukcijas ferma koka, šasija lidojuma laikā netiek salikta, lidmašīna ir aprīkota ar diviem 7-cilindru dzinējiem Armstrong Siddeley Cheetah IX, kura jauda ir 350 z.s., pa abiem kopā 700 z.s. Pirmais lidojums notika 1939.g. 4 septembrī, lidmašīna pacēlās no Spilves lidalauka. JDA-10M — pilotēja Valsts Civilās aviolīnijas (Rīga-Liepāja aviolīnija) pilots Kārlis Alksnis. Tika plānots, Otrā pasaules kara priekšvakarā pielāgot JDA-10M bombardēšanai t.i. pārtaisīt to par vieglo bumbvedēju, bet ar šo ieceri radās tehniskas grūtības, kuras, laikam tā arī neizdevās realizēt līdz laikam, kad Latviju okupēja PSRS.