Uzliec rublīti, visu taisnību pateikšu!8

Čigāni izgāja no Indijas un izklīda pa visu pasauli VII gs., kad sākās islāma invāzija Indijā. Īstenībā neviens īsti nezin, kad tieši viņi pameta Indiju, ir tikai versija, ka liela grupa zemākās kastas indiešu karotāju esot saņemti gūstā un tad atlaisti. Tad tie devušies prom. Nav tikai skaidrs, kāpēc viņi devās uz Rietumiem, nevis atgriezās dzimtenē. Ir viena interesantāka versija, bet tā nav ne ar ko pamatota, tā ir, tā sakot, pagrābta no gaisa. Saskaņā ar šo versiju, čigāni nav vis zemākās kastas indieši, bet gan tempļu bramini, kuri musulmaņu uzbrukumu rezultātā esot bēguši, paņemot  līdz visas slepenās zināšanas un ar slepenu misiju.  Nezinu, kāpēc, bet mani šī versija ļoti saista.

Lai nu kā, bet pirmās drošās ziņas par čigāniem Eiropā ir fiksētas 1332.gadā, kad franciskāņu mūks brālis Simons no Grieķijas rakstīja: „Krētas salā dzīvo tauta – atciganoi.” Grieķu vārds athinganos apzīmēja kādu sektu, kura agrīnajos viduslaikos apdzīvoja Frīģijas reģionu. Viņi runājuši neparastā valodā – mandapolos. Tālākās ziņas par čigāniem nāk no Balkānu pussalas, uz kurieni, domājams, čigāni pārcēlušies vēlāk un samērā kompakti dzīvojuši kādu laiku, līdz izklīda pa pārējām Eiropas zemēm. Vācijā čigāni ienāca 1424.gadā, XVI gs. - Skandināvijā. Čigāniem bija pāvesta dotas brīvgrāmatas, kas ļāva viņiem braukt no vienas vietas uz citu. Pret čigāniem diezgan nikni vērsās katoļu baznīcas, jo viņi nebija kristīti, nodarbojās ar zīlēšanu. Tas tikai veicināja viņu klejotāju dzīvesveidu.  

Vēsturiski visvairāk čigānu dzīvojuši Rumānijā, kur līdz 1864.gadam viņi bija vergu kārtā. Taču viņu izcelsme nekādā ziņā nav saistāma ar Rumāniju. Daudzi čigāni jau iepriekš pieļāva iespēju, ka viņu izcelsme saistāma ar Indiju, jo viņu  valodā ir daudzi sanskrita vārdi un arī tādēļ, ka viņu senči attēlos redzami Dienvidāzijai raksturīgā apģērbā. Pētījumā, ko veica Indijas un Igaunijas pētnieki, ieskaitot genētiķi Tomasu Kivisildu, kurš pārstāv Kembridžas Universitāti, čigānu pašu pieļāvumi ir apstiprinājušies. Aplūkojot vairāk nekā 10 000 gēnu paraugus no 214 dažādām Indijas etniskajām grupām atklājās, ka «haplogroup H1a1a-M82» Y hromosomas tips, kas raksturīgs Dienvidāzijas iedzīvotājiem, ir atrodams arī Eiropā dzīvojošo čigānu gēnos.

Stāsta, ka brīdī, kad Jēzu Kristu sita krustā, čigāns esot nozadzis vienu naglu, gribēdams glābt Dieva dēlu. Tāpēc Dievs ir atļāvis čigāniem zagt. Čigāni paši par šo versiju tika iesmīn. Tāpat arī viņi nestāsta, no kurienes viņiem spējas saredzēt nākotni cilvēka plaukstā un kārtīs. Jā, čigāni zina pareizos vārdus, viņi māk sarunāties gan ar mirušajiem, gan kustoņiem, viņi saprot, ko dzīvā daba mums saka. Un viņi māk arī uzlikt lāstus.  Čigāni uzskata: lai aizsargātu sevi, savu ģimeni, tuviniekus, godu, ir jārīkojas ar metodēm, kas viņiem zināmas, tuvas un pārbaudītas. Ja kāds čigāns tiek apvainots, ka viņš ir morāli netīrs, darījis ko tādu, kas ir pretrunā ar čigānu likumiem, pret viņu būs noliegums un represijas daudzu gadu vai pat mūža garumā. Jā, jā, čigāniem ir pašiem savi likumi!  Šāds čigāns netiks pieņemts nevienā ģimenē, viņu neaicinās uz viesībām, no viņa vairīsies absolūti visi. Taču, ja cilvēks ir vainots nepatiesi, tad lāsta spēku nāksies just tam, kurš viņu vainoja un lāstu uzlika.  

Čigāni īstenībā ir ārkārtīgi tikumīgi. Nerakstīti likumi, ļoti bargi, rūpīgi nosedz visu dzīvi. Meitenei vēl joprojām jābūt nevainīgai līdz kāzām, un kāzu viesiem tiek rādīts jaunlaulāto palags. Tas tiek ielikts kristāla traukā un viesi tam virsū met savas dāvanas, kas parasti ir no zelta. Čigānu ģimenēs valda stingra hierarhija, galvenā ir vīra māte, tad seko vīra tēvs, tad vīrs un tikai tad sieva un bērni. Šķiršanās netiek pieļauta. Tāpat čigāni necieš jauktās laulības, šie pāri parasti tiek padzīti no kopienas. Čigānu mājās parasti ir ļoti tīrs, jo slinkot ir grēks. Nedrīkst runāt pretī vecākiem un rīkoties pret viņu gribu, par to var nopelnīt lāstu uz visu mūžu. Nedrīkst pārdot zeltu.

Jā, zelts čigānu dzīvē spēlē lielu lomu, var teikt, pat mistisku. Leģenda stāsta, ka viņi esot nosūtīti pasaulē ar vienu mērķi: savākt pēc iespēja vairāk zelta un tad, kad tas brīdis pienāks, atdot  dieviem kā upuri.  Atdot personiski. Kādu dievu atnākšanu viņi gaida un kad tas notiks, neviens nezin. Visas pārējās mākslas un prasmes čigāniem tikušas dotas, lai tikai tiktu galā ar šo uzdevumu. Tāpēc viņi drīkstot krāpties, zagt un melot, jo mērķis attaisnojot līdzekļus. Interesanti. 

2013. gada 11. janvārī itāļu arheologa Anžela Sezāna ekspedīcija veica apbrīnojamu atklājumu: Arābijas tuksnesī netālu no Luksoras zinātnieki atklāja seno koptu kristiešu svētnīcu, kuras slēptuvē atradās 78 no tīra zelta izgatavotas plāksnītes ar noslēpumainiem simboliem uz tām. Zinātnieki ir pieņēmuši, ka tās ir pasaulē pirmās spēļu kārtis. Un tām piemīt daudz lielāks spēks, nekā pieņemts uzskatīt.  Pilnīgi iespējams, ka senie priesteri izmantojuši šīs plāksnītes nākotnes zīlēšanai. Noslēpumainie simboli atgādina zīmējumus uz pirmajām TARO kārtīm, kas arīdzan radušās Ēģiptē. Daži pat TARO kārtis dēvē par "Priesteru ceļu". Kā zināms, priesteri šajās kārtīs iekodējuši visas zināšanas par pasauli. Ja uz plāksnītēm attēlotos simbolus novieto noteiktā secībā, veidojas sistēma, kuru diemžēl nav iespējams atšifrēt bez tai piemērotas "atslēgas". Ēģiptē atrasto zelta plāksnīšu analīze sniedza šokējošu rezultātu - izrādījās, ka plāksnītes ir gandrīz par 10 000 gadiem vecākas nekā piramīdas. Tas nozīmē, ka noslēpumainais artefakts nav pat ēģiptiešu radīts. Šobrīd seno tekstu šifrēšanas speciālisti apgalvo, ka mūsu rokās nonācis senākais cilvēces vēsturē atrastais teksts. Ja atceramies, ka zīlēšana kārtīs ir tieši čigānu stiprā puse, tad te mēs atgriežamies pie versijas par indiešu braminiem, kas glābās kopā ar tempļa dārgumiem no islama invāzijas. Kas to lai zin? Varbūt čigāni vēl joprojām glabā „Priesteru ceļa” mistisko kodu, un ir informēti ne tikai par katra atsevišķa cilvēka pagātni un nākotni, bet par cilvēces pagātni un nākotni kopumā. Šajā noslēpumā viņi ne ar vienu nedalīsies.