Interesanti jautājumi un mīti, un atbildes uz tiem! :)
Questions and answers1
20
0
Vai burkāni palīdz redzēt tumsā? Vairākās paaudzēs bērniem bijuši jāgrauž burkāni, jo tie esot veselīgi un ļaujot pat redzēt tumsā. Sava taisnība tur ir, jo burkāni satur vitamīna A provitamīnu beta karotīnu, kurš gādā par acu veselību. Taču, apgalvojums, ka burkānu ēšana uzlabo spēju redzēt tumsā ir izdomājums. Šo mītu kara laikā sāka izplatīt Lielbritānijas Gaisa spēku ministrija. 1940. gadā vācieši nevarēja saprast, kāēc britu Royal Air Force pilotiem tik labi veicas nakts laikā notriket vācu bumbvedējus. Ministrijas darbinieki sacerēja stāstus par to, ka piloti uzlabojuši spēju redzēt tumsā regulāri ēdot burkānus. Šim stāstam vajadzēja noslēpt to, ka briti bija izveidojuši radaru sistēmu, kuri spēja noteikt bumbvedēju atrašanās vietu.
Cik augstu var atrasties mākoņi? Lielākā daļa mākoņu veidojas samērā tuvu zemei(gubu mākoņi 0-5km; augstie slāņmākoņi 5-8km; perlamutra mākoņi 16-30km), bet mākoņu paveids, ko sauc par sudrabainajiem mākoņiem, atrodas 80-100 kilometru augstumā virs zemes - tuvu pieņemtajai kosmiskās telpas robežai. Tiek uzskatīts, ka sudrabaino mākoņu veidošanās saistīta ar metānu, kas izdalījies atmosfērā kopš rūpnieciskās revolūcijas laikiem. Tos var redzēt tikai brīdi pirms saullēkta un pēc saulrieta, kad saule tos izgaismo no horizonta.
Vai lidmašīna ir pasargāta no zibens? Lielākā daļa lidmašīnu izgatavotas no dūralumīnja, kas lieliski vada elektrību. Tas nozīmē, ka metāls novada zibeni ap lidmašīnas korpusu un atpakaļ gaisā, neapdraudot pasažierus. Pasažieru lidmašīnu zibens ķer apmēram reizi gadā.
Kā iespējams noslīpēt pašus dimantus, ja tā ir cietākā mums zināmā viela? Tākā dimanti ir tiešām ļoti cieti, tos var noslīpēt tikai ar dimantiem. Praksē izmanto dimanta putekļus, kas sajaukti ar olīveļļu. Maisījumu uzklāj uz plātnes, kas rotē ar apmēram 2800 apgriezieniem minūtē. Fakts, ka dimantus vispār ir iespējams noslīpēt ir skaidrojams ar to, ka šā minerāla cietība ir anizotropiska - tā mainās atkarībā no virziena.
Kā iespējams noskaidrot ugunsgrēka izcelšanās vietu? Visbiežāk izmeklētāji sāk ar elektroinstalācijas pārbaudi un seko elektrības vadiem no vienas ugunsgrēka skartās telpas nākamajā. Ugunsgrēka svelme izkausē vadu izolācijas materiālu, izraisot īssavienojumu, un precīzi tajā vietā, kur tas noticis, paliek labi saskatāma iedobīte un sakusis piliens. Lai noskaidrotu tā izcelšanās vietu, var izmantot arī uz sienas un grīdām palikušās pēdas. Tākā kartsums vienmēr ceļas augšup, griesti būs pilnīgi izdeguši, savukārt sienas un sevišķi grīda negūs tik lielus bojājumus. Tāpēc, izmeklējot ugunsgrēku, jāmeklē vieta, kur grīda ir izdegusi visvairāk, jo tieši tur, visticamāk, izcēlies ugunsgrēks.
Kāpēc brāļi un māsas neiemīlas viens otrā? Tas, ka brālis un māsa parasti neiemīlas viens otrā, vairāk ir skaidrojams ar sociāliem un kultūras, nevis fizioloģiskiem faktoriem. Zinātnieki noteikuši 3 svarīgus iemīlēšanās priekšnosacījumus - nepazīstamību, nedrošību un šādu attiecības akceptēšanu attiecīgajā kultūrā. Pirmkārt, brāļi un māsas viens otru pazinuši jau kopš mazotnes, un tas stipri samazina iespēju iemīlēties. Otrkārt, brāļu un māsu attiecības, pretēji iemīlējušos cilvēku attiecībām, ir stabilas, drošas un ilgst visu viņu mūžu. Treškārt, iemīlēšanos iespaido tas, kā mūsu kultūrā ir pieņemts uzsākt attiecības.
Kā pienā var rasties tauki, ja govis lielākoties pārtiek no zāles, bet tā taukus nesatur? Govis patiesībā ir staigājošas ķīmiskās rūpnīcas, kas spēj pārveidot zaļbarību neskaitāmos savienojumos, tostarp arī daudzajās piena sastāvdaļās. Zaļbarībā ietilpst pavisam nedaudz to daudzo un dažādo tauku, proteīnu, ogļhidrātu un vitamīnu molekulu, kas visas kopā veido govs pienu, taču govis spēj sašķelt zāles sastāvdaļas sīkākās ķīmiskās vienībās, ko pēc tam izmanto kā būvmateriālu lielo piena molekulu sintēzē. Govs organisms spētu sagremot tikai nelielu daļu zaļbarības, ja talkā nenāktu neskaitāmi vienšūnas organismi, kas mājo tās kuņģa nodalījumā spureklī un spēj sašķelt, piemēram, zāles celulozi.
Vai tad, ja izšauj gaisā ar šauteni, pastāv risks kādu nogalināt vai gūt savainojumus brīdī, kad šāviņš krīt lejup? Gaisā izšauta lode krīt lejup ar 50-100m/s lielu ātrumu. Tā kā ar 60-70m/s pietiek, lai šāviņš iezietu cauri cilvēka ādai, lejup krītošas lodes trāpījums var savainot vai pat nogalināt. Sevišķi apdraudēta ir tieši galva, taču tie mēdz sašķaidīt arī kāju pēdas vai plecus.
Vai nauda ož? No pieredzes zinām, ka naudas monētām piemīt asa, metāliska smarža. Ķīmiķi atklājuši, ka smaržu, kas mums šķiet metāliska, nerada metāla atomi. Šo aromātu patiesībā rada cilvēks, jo tas parādās tikai tad, kad sviedri no rokām saskaras ar metāliem vai to sakausējumiem. Līdzīga smarža rodas cilvēka ādai saskaroties ar asinīm, jo to sastāvā, kā zināms, ir dzelzs.
Kāpēc dažiem cilvēkiem zodā ir bedrīte? To pārmanto no vecākiem. Tā ir viena no ģenētiskajām īpatnībām, kas tiek mantota autosomāli dominentajā veidā. Tas nozīmē, ka gadījumos, kad bedrīte zodā ir abiem bērna vecākiem, pastāv 75% varbūtība, ka arī viņu bērns piedzims ar šādu bedrīti. Zoda bedrīte izpaužas kā neliela iedobuma veidošanās ne tikai ādā, bet arī zem tās esošajos saistaudos un kaulaudos. Bedrītei zodā nav sevišķas funkcijas, un evolūcijas gaitā nav bijis.
Tev patiks šie raksti
