... ... ...
Slavenu cilvēku pēdējie izteikumi pirms nāves tiek paturēti atmiņā un nodoti tālāk. Dažas no šīm frāzēm vienā teikumā glabā veselas dzīves gudrību. Citas ir tipiskas šī cilvēka dzīvei. Un dažas ir tikai efektīvs stāsta noslēgums, pirms viss ir galā.
... ... ...
"Tikai dievs vien zina, kurš no mums dodas uz labāko vietu"
Sokrats (470-399 pr. Kr.)
Sokrats šaubījās par nāvi.
Grieķu filosofa Sokrata pēdējie vārdi tiesnešiem bija saistīti ar nākotni un tikpat pilni ironijas, kāda bija viņa dzīve. Viņš pats nekad neuzrakstīja ne vārda, taču kļuva slavens ar to, ka apturēja ļaudis Atēnu ielās un izvaicāja viņus par dzīves jēgu. Beidzot ietekmīgiem atēniešiem tas apnika, un Sokrats tika notiesāts par dievu zaimošanu un jaunatnes samaitāšanu. Tā vietā, lai bēgtu no valsts, Sokrats pieņēma spriedumu un izdzēra indīgā suņstobra sulu.
"Karalis bijis ļoti labs pret mani. Viņš mani paaugstināja no galma dāmas par marķīzi. Pēc tam padarīja par karalieni. Tagad viņš ieceļ mani mocekļu kārtā"
Anna Boleina (ap 1507-1536)
Tūkstoš dienu karaliene.
Anna Boleina bija Anglijas karaļa Indriķa VIII otrā sieva. Viņš šķīrās no Aragonas Katrīnas un 1533. gadā slepeni apprecēja Annu. Tajā pašā gadā Anna dzemdēja meitu Elizabeti, taču vēlāk viņa krita nežēlastībā, jo nespēja dzemdēt dēlu. 1536. gadā Annu Boleinu apsūdzēja neuzticībā un Tauerā nocirta viņai galvu.
"Esmu nodarījis pāri Dievam un cilvēcei, jo mans darbs nesasniedza tādu kvalitāti, kādu būtu vajadzējis"
Leonardo da Vinči (1452-1519)
Leonardo da Vinči bija mākslinieks, tēlnieks, arhitekts, inženieris, izgudrotājs, botāniķis un anatoms. Viņa gleznotā Mona Liza apbur joprojām. Viņš tiek uzskatīts par tipisku renesanses cilvēku un... ģēniju. Taču pats da Vinči acīmredzami nebija apmierināts.
"Vēl tikai mirklīti!"
Marķīze de Pompadūra (1721-1764)
Viņa vienmēr uzposās pirms svarīgas tikšanās.
Marķīze de Pompadūra lūdza Dievu mirkli uzgaidīt, kamēr viņa uzliks vaigiem mazliet rūža. Un viņa paspēja. Viņa bija Francijas karaļa Ludviķa XV mīļākā un saņēma grāfienes titulu un Pompadūras pili. Marķīze saglabāja savu stavokli pateicoties skaistumam, spožajam intelektam un interesei par kultūru. Divdesmit galmā pavadītajos gados marķīze de Pompadūra aizkulisēs sagādāja sev ievērojamu varu. Viņa, piemēram, rosināja Konkordijas laukuma izbūvi Parīzē, atbalstīja rakstnieku Voltēru un pasaulē pirmās enciklopēdijas izdošanu. Visticamāk, marķīze nomira ar plaušu karsoni.
"Arā! Pēdējie vārdi piedien muļķiem, kas dzīvē nav pateikuši pietiekami!"
Kārlis Markss (1818-1883)
Markss bija pateicis pietiekami.
Vācu filosofs, ekonomists un sabiedrības teorētiķis Kārlis Markss vēsturē iegājis kā komunisma tēvs. Viņš nomira Londonā, būdams trūcīgs politiskais bēglis, pirms tam izsakot vārdus, kas iegāja vēsturē, kā viņa pēdējie.
"Šaujiet man krūtīs!"
Benito Musolīni (1883-1945)
Musolīni sodīja ar nāvi.
Partizāni mirušo diktatoru pakāra benzīna uzpildes stacijā.
Benito Musolīni kļuva par Itālijas diktatoru 1925. gadā un vadīja fašistisku režīmu, kopš 30. gadiem cieši biedrojoties ar nacistisko Vāciju. Viņš iebruka Etiopijā un bija atbildīgs par simtiem tūkstošu cilvēku nāvi. Musolīni tika gāzts 1943. gada jūlijā. 1945. gada aprīlī viņš mēģināja bēgt uz Šveici, taču viņu noķēra itāļu partizāni. Pēc ātras karalauka tiesas partizāni nošāva gan Benito Musolīni, gan viņa mīļāko Klāru (Klaretu) Petači. Abu līķi tikai aizvesti uz Milānu, kur tos pakāra ar galvu uz leju blakus vairākiem citiem fašistu līderiem. Mirušā Musolīni fotogrāfijas nobiedēja Hitleru, kas parūpējās, lai viņa līķis tiktu sadedzināts.
"Viņi taču pat zilonim nespētu trāpīt no šāda att..."
Ģenerālis Džons Sedžviks (1813-1864)
Lode izgāja caur vaigu.
Ģenerāli Džonu Sedžviku nogalināja Amerikas pilsoņu karā, kad dienvidnieku raidītā lode trāpīja viņam zem kreisās acs. Ģenerālis izsmēja savus vīrus par to, ka tie slēpjas, kamēr viņš stāv kājās.
Džons Sedžviks laikam bija kartīgs vecis ar kartīgu humora izjūtu un traks :D
par annu boilenu tur bija bik savadak. indriķim nebija izveles, viņš pret paša gribu piesprieda viņai navesodu. tajos laikos viss grozijas ap to lai cita dzimta neparņemtu kroni.
par 2. runājot, žēl, ka viduslaikos nebija zināms viens varenlabs fakts, ka no sievietes bērna dzimums nav atkarīgs, jo sievietes olšūnās ir tikai YY hromosomas, bet vīrieša spermatozoīdos ir XY hromossomas.
