1912.gadā, mazais Bobijs Danbars pazuda ģimenes makšķerēšanas izbrauciena laikā. Policija atrada un atgrieza zēnu, kurš atbilda pazudušā bērna aprakstam...bet vai tas tiešām bija Bobijs?
Pazudušais zēns atrasts... vai tomēr nē?18
368
1
Mazais Bobijs Danbars bija tikai četrus gadus vecs, kad viņš 1912.gada 23.augustā pazuda. Viņa ģimene izbaudīja atvaļinājumu makšķerējot Sveizija ezerā, Sentlendrijas apgabalā, Luiziānā. Apjaušot, ka viņu dēls ir pazudis, Danbari sazinājās ar policiju. Meklētāji pārmeklēja ezeru un tā tuvāko apkārtni krustu šķērsām. Viņi pat pārgrieza aligatoru vēderus un uzspridzināja ezeru ar dinamītu, cerot, ka tas palīdzēs atgūt zēna ķermeni no ezera dzīlēm. Meklētāji atrada pēdu nospiedumus, kas veda uz dzelzceļa sliedēm, tajā pašā laikā paklīda runas, ka apkārtnē manīta aizdomīga persona. Bobija dzimtās pilsētas ļaudis sapulcējās un izveidoja 1000$ dolāru atlīdzību par Bobija atgriešanu. Pēc 8 mēnešu meklēšanas izmeklētāji kaimiņštatā Misisipi atrada zēnu, kas atbilda Bobija vizuālajam izskatam. Zēns bija Viljama Kantvela Voltersa aprūpē. Kantvels bija palīgstrādnieks, kas bija specializējies klavieru un ērģeļu remontā. Viņš atzina, ka nav zēna tēvs, bet apgalvoja, ka pazīstot zēna māti un ar viņas atļauju devies ar zēnu ceļojumā. Bērns, kā viņš paziņoja, bija Čārlzs Brūss Andersons- pazīstams vienkārši kā Brūss. Viņš bija Džūlijas Andersones dēls, šī jaunā sieviete strādāja pie Voltersu ģimenes.
Palīgstrādnieka stāsts nepārliecināja izmeklētājus. Volterss tika nekavējoties arestēts par nolaupīšanu, un jaunais zēns nokļuva štata aprūpē. Pērsijs un Lesija Danbari tikmēr steidzās uz Misisipi, lai pieprasītu savu dēlu. Sarežģījumi radās gandrīz uzreiz. Lai gan dažas avīzes apgalvoja, ka zēns kliedza "Māt" un steidzās pie Lesijas Danbaras, citi avoti vēstīja par baiļu asarām zēna acīs un Lesijas šaubām par to vai zēns ir viņas dēls. Ziņas par mazā Bobija atkalapvienošanos ar viņa brāli Alonzo arī atšķīrās, daži laikraksti apgalvoja, ka četrus gadus vecais puika bija priecīgs redzēt savu brāli, kamēr citi ziņoja, ka abi bērni bija ļoti vēsi viens pret otru. Nākamajā dienā, Lesija ielika zēnu vannā un konstatēja pazīstamas dzimumzīmes uz viņa ķermeņa. Tagad viņa vairs nešaubījās. Zēns, viņa teica, bija viņas Bobijs.
Danbaru ģimenes atgriešanās viņu mājvietā Opelūsas pilsētiņā tika sagaidīta ar krāšņu parādi. Visi bija sajūsmā par zēna atgriešanos mājās. Likās viss bija labi, bet tad uzradās Džūlija Andersone. (Attēlā Opelūsas galvenā iela ap 1900-to gadu.)
Džūlija Andersone bija jauna sieviete no Ziemeļkarolīnas, kura strādāja lauku darbus. Viņa bija neprecējusies un diezgan nabadzīga. Ierodoties Luiziānā, viņa apgalvoja, ka zēns bija viņas Brūss, un ka viņš viņai esot nelikumīgi atņemts. Varasiestādes, kā arī Danbaru ģimene neticēja Andersones teiktajam, viņi bija pārliecināti, ka lieta ir slēgta. Arī publika bija skeptiska. Jaunā Džūlija -kuras divi citi divi ārlaulībā dzimušie bērni abi bija miruši - tika uzskatīta par morāli nestabilu. Džūlija apskatīja policijas sastādītu rindu ar zēniem, kuri bija izskata ziņā līdzīgi un tikpat veci cik viņas dēls. Zēns viņu neatpazina un arī viņa nevarēja pateikt, vai kāds no tiem ir viņas dēls. Daži apgalvo, ka zēns labāk izvēlējās palikt pie Danbariem, jo pie viņiem viņam bija labāka dzīve nekā pie viņa īstās mātes. Nākamajā dienā, Džūlijai tika dota atļauja apskatīt zēnu tuvāk un pat izģērbt viņu. Pēc tā viņa bija pārliecināta, ka šis bija viņas dēls Čārlzs. Par nelaimi viņai, lieta tika slēgta pēc tam, kad iepriekšējā dienā viņai neizdevās zēnu identificēt kā savu dēlu. Džūlija bija pārāk nabadzīga un nevarēja atļauties cīnīties par savu dēlu tiesā. Viņa bija spiesta doties atpakaļ uz Ziemeļkarolīnu bez sava dēla. Palīgstrādnieks Viljams Volterss tika notiesāts par nolaupīšanu un saņēma mūža ieslodzījumu. Tas neraugoties uz vairākām liecībām, tai skaitā Džūlijas, kas uzstāja, ka viņš ir nevainīgs. Viņš cietumā pavadīja divus gadus, pirms viņa advokāts pārsūdzēja tiesas spriedumu un viņa sods tika atcelts. Džūlija apprecējās un dzemdēja vēl septiņus bērnus, viņi uzauga klausoties stāstos par viņu "pazudušo" brāli Brūsu.
Zēns, kurš tika izaudzināts kā Bobijs Danbars apprecējās un pats kļuva par četru bērnu tēvu. Saskaņā ar viņa pēcnācējiem, Bobijs dažreiz brauca uz Misisipi, lai apmeklētu pilsētu, kurā viņš tika "atrasts." Bobijs nomira 1966.gadā, taču viņa pazušanas noslēpums turpināja dzīvot. Vairākas gadus pēc viņa nāves, mazmeita vārdā Margarēta Danbara Katraita uzsāka pati savu izmeklēšanu viņas ģimenes ciltsrakstos. Tas, ko viņa atklāja bija tas, ka viņas vectēvs nebija Bobijs Danbars, bet gan Čārlzs Brūss Andersons, Džūlijas Andersones dēls. Tad 2006.gadā, Bobs Danbars Jaunākais, dēls vīram, kuru pazina kā Bobiju Danbaru, piedalījās DNS testā ar savu brālēnu, Alonzo Danbara dēlu. Tests pierādīja, ka abiem nav asinsradniecības. Kas notika ar īsto Bobiju Danbaru, kas pazuda Sveizija ezerā, joprojām ir noslēpums uz kuru atbildes nav. (Attēlā īstais Bobijs Danbars pirms savas pazušanas (pa kreisi) un zēns, kas tika atrasts vēlāk (pa labi))
Tev patiks šie raksti
