Pārsteidzoši fakti par krītošajām zvaigznēm7
56
0
Bieži vien stundā var nokrist pat vairāk kā tūkstots meteoru
Meteorītu plūsmas rodas no Zemes atmosfērā ienākoša meteorisko ķermeņu spieta. Meteorītu lietus izpaužas kā lielas intensitātes meteoru plūsma – dažkārt var krist līdz tūkstotim meteoru stundā, raksta žurnāls “Planētas Noslēpumi”.
Atšķirībā no meteorītu lietus, meteoru lietū debess ķermeņi – putekļi un akmeņi – ir nelieli, diametrā sasniedzot lielumu no dažiem milimetriem līdz 50 centimetriem. Sava nelielā izmēra dēļ tie pilnībā sadeg, ieejot mūsu planētas atmosfērā, un, protams, sadegot spoži izgaismojas. Tas tad arī ir tas, ko mēs novērojam kā zvaigžņu lietu.
Autors: Foto: AFP
Krītot meteori rada skaņu
Nesen Teksasā izvietotajam ASV GKS radiolokācijas radaram izdevies ierakstīt skaņu, ko savā lidojumā rada Perseīdu plūsmas meteori. Protams, to nav iespējams sadzirdēt no Zemes, tikai izmantojot attiecīgas tehnoloģijas. Izrādās, šī skaņa ir ļoti interesanta – zema, bez jebkādām krasām tonalitātes izmaiņām.
Meteoru lieti cieši saistīti ar komētām
Daži meteoroīdu sabiezējumi par savu izveidošanos var būt pateicīgi komētām. Tuvojoties Saulei saistībā ar intensīvo gāzu zaudēšanu, komēta pakāpeniski izkūst vai citos gadījumos sadalās meteorītu spietā. Tad meteoru viela salīdzinoši vienmērīgi sadalās kosmiskajā telpā – parasti komētas orbītā. Dažu tādu sabiezējumu izcelšanās ir noskaidrota. Piemēram, Andromedīdu meteoru plūsma radusies, pateicoties Bielas komētai, kas reiz krasi mainīja savu orbītu – 1846.gadā viena vesela komēta sadalījās divās komētās, un to orbītas pēc neilga laika viena no otras attālinājās, bet vienas vietā izveidojās Andromedīdi. Citu plūsmu radītājas komētas jau beigušas savu eksistenci.
Ar zvaigžņu krišanu saistītas ļoti daudz māņticības
Piemēram, teju ikviens joprojām, ieraugot debesīs “krītošu zvaigzni”, iedomājas kādu vēlmi. Velsā ļaudis uzskata – ja paspēj laikus iedomāties, tad visu gadu varēsi būt laimīgs. Citās tautās saglabājas ticējums – ja no debesīm nokrīt zvaigzne, tad kāds uz Zemes ir nomiris. Vēl kāds, gluži otrādi, tic, ka tajā brīdī kāds ir piedzimis un tādā veidā no debesīm nolaižas viņa dvēsele.
Agrīnajā kristietības invāzijas laikmetā ļaudis Krievijā ticēja, ka debesīs ir tumšās zvaigznes (nekrietnās dvēseles), un zvaigžņu lietus sākas tad, kad tumšās dvēseles nogāž gaišās dvēseles uz zemes. Tāpat senatnē cilvēki ticēja, ka krītoša zvaigzne ir slikta zīme – priekšvēstnese tā cilvēka vai ģimenes locekļa nāvei, kurš to ir ieraudzījis.
Augustā-pazīstamākais perseīdu meteoru lietus
otējot apkārt Saulei, katru gadu Zeme iziet cauri vieniem un tiem pašiem nelieliem debess ķermeņu sabiezējumiem. Jo lielāks tāds sabiezējums, jo iespaidīgāku zvaigžņu lietu mēs no planētas virsmas varam novērot. Saules sistēmā sastopami arī lieli sabiezējumi, piemēram, pazīstamāko, meteoru lietu dēvē par perseīdām, jo no Zemes rodas iespaids, ka meteori krīt no Perseja zvaigznāja puses. Šo lietu katru gadu augustā var novērot dažādās pasaules vietās. Pirmie pieraksti par šo parādību hronikās parādījušies jau vismaz pirms 1000 gadiem.
Savukārt lirīdas katru gadu var novērot aptuveni 19.-22. aprīli. Toties citi meteoru lieti “krīt” reizi vairākās desmitgadēs. Tāds ir meteoru lietus leonīdas (saistībā ar Lauvas zvaigznāju), ko var novērot tikai vienu reizi 33 gados. Patlaban astronomi zina kopumā 64 meteoru plūsmas.
Tev patiks šie raksti
