Cieņa un Gods šiem cilvēkiem, kas tika izsūtīti uz Sibīriju un viņu pēctečiem
Kas ir Sibīrija?
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas teritoriju Āzijā: no Urāliem līdz Klusā okeāna ūdensteces atdalītājkalniem un no Ziemeļu ledus okeāna līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai. Sibīrija ietver apmēram 56% no Krievijas teritorijas. Vēsturiski Sibīrijā tika ietverta arī Kazahstānas ziemeļaustrumu daļa un Krievijas Tālie Austrumi
1905. gada revolūcija Latvijā bija daļa no 1905. gada revolūcijas Krievijas impērijā.
Tā sākās 1905. gada 13. janvārī ar manifestācijas apšaušanu Rīgā, turpinājās ar streiku kustību oktobrī un bruņoto sacelšanos decembrī. Rezultātā Kurzemes un Vidzemes guberņās ieviesa karastāvokli un sacelšanās apspiešanai ieveda Krievijas regulārā karaspēka un kazaku daļas jeb „soda ekspedīciju”.
Vēsturnieku apkopotie dati liecina, ka bez tiesas sprieduma nogalināja vairāk kā 2000 Latvijas iedzīvotāju, kara tiesa pasludināja 427 nāves spriedumus, katorgā uz Sibīriju izsūtīja 2652 cilvēkus, bet apmēram 7-8 tūkstošus sodīja ar cietumsodiem. Nodedzināja 449 muižas, apmēram 300 zemnieku saimniecību, daudzas skolas un biedrību namus. Aptuveni 5 tūkstoši revolucionāru devās trimdā, galvenokārt uz ASV, Šveici, Zviedriju, Angliju un Franciju.
1906. gada vasarā formāli revolūcija bija apspiesta, taču lokālie protesti un mežabrāļu aktivitātes turpinājās un norima tikai 1907,. gadā.
Apspiešana
1905. gada 25. decembrī Valkas stacijā no Krievijas ieradās liels soda ekspedīcijas karaspēks. Soda ekspedīcija likvidēja rīcības komitejas, to locekļus vai nu sodīja ar nāvi uz vietas pēc ātra kara tiesas sprieduma, vai arī notiesāja uz katorgu Sibīrijā. 1906. gada janvārī krievu karaspēks ieņēma revolucionāru kontrolēto teritoriju un kopā ar apmēram 300 vācbaltiešu muižniekiem kā brīvprātīgajiem palīgiem līdz jūnijam nogalināja apmēram 1170 cilvēkus, nodedzināja apmēram 300 zemnieku saimniecības un pilnīgi iznīcināja ebreju apdzīvoto Glazmankas (Gostiņu) miestu uz Vitebskas un Vidzemes guberņu robežas pie Daugavas. Tikai vēlāk arestētos nodeva karatiesām, kas piesprieda nāvessodus vēl apmēram 2 tūkstošiem cilvēku.] Lai atbrīvotu arestētos kaujiniekus, 1906. gada 17. janvārī notika uzbrukums Rīgas Policijas pārvaldei, pazīstams arī kā "uzbrukums slepenpolicijai".
Kopumā revolūcijas laikā bez tiesas sprieduma dzīvību zaudēja 2041 revolucionārs, bet apmēram 7—8 tūkstošus lauka kara tiesas sodīja ar cietumsodiem. Pēc kara tiesu lēmumiem nāvessodu piesprieda 427, bet katorgā izsūtīja 2652 cilvēkus.
Nežēlīgo represiju dēļ 1906. gada sākumā sākās revolūcijas atplūdi. Vietām streiki gan vēl turpinājās, taču tie bija nelieli. Aktīvie revolūcijas dalībnieki cīņu turpināja partizānu vienībās mežos (mežabrāļi). 1906. gada 13. februārī notika pēdējā latviešu kaujinieku grupas operācija Krievijas impērijas teritorijā — uzbrukums Krievijas Valsts bankai Helsinkos ar mērķi nolaupīt naudu partijas nelegālās darbības finansēšanai.
Latviešu (Troickas) strēlnieku bataljons (kr. Латышский (Троицкий) стрелковый батальон; an. 1. Latvian (Troitsk) Rifle Battalion), 1. Latvijas atbrīvošanas bataljons jeb 1. atsevišķais bataljons (1-й Отдельный Троицкий латышский батальон), arī 1. Latvijas atbrīvošanas pulks - no bijušajiemlatviešu strēlniekiem un latviešu kolonistiem un bēgļiem komplektēta "Latvijas nacionālā karaspēka" vienība Sibīrijā laikā no 1919. līdz 1920. gadam. Komandierisštabskapitans P.Dardzāns (14.10.1918.-06.11.1920.).
1920. gada 1. augustā pulks tika izformēts: daļu demobilizēja, bet atlikušos 28. oktobrī pārdēvēja par Latvijas strēlnieku (Troickas) pulku - no decembra pulka daļas izvietotas Ludzā, Krāslavā un Rēzeknē robežas apsardībai. 1922. gada janvārī pulku pārformēja un kā 3. bataljonu iekļāva Aizputes kājnieku pulkā.
Izsūtīšana uz Sibīriju 1941. gadā
1941.gadā 14.jūnijā no Latvijas tika deportēti 15423 cilvēki
1949.gada 25.martā 42 tūkstoši
5259 tika arestēti kā sociāli bīstami elementi
2/3 no vīriešiem tika arestēti.
43 cilvēki ceļa nomira, vecākais bija 76 gadus vecais Dāvis Helvins, bet jaunākais Arvīds Baumanis, kurš piedzima Stendes stacijā
14.Jūnijā- tika nošauti vai gāja bojā 4141 cilvēks
1953.gadā turpinājās apcietināšanas un izvešanas
Izsūtīšanas atņēma daudz Latgaļu un Latviešu dzīvības, tika izsūtītu aptuveni 50 tūkstoši cilvēku, kas bija pastāvošai varai lieki un tika uzskatīti par bīstamiem. Tā laika valdība atņēma Mums daudz cilvēku dzīvības un viņu pēcnācēju arī, kas nekad nekļuva par Latgales vai arī Latvijas iedzīvotājiem, šīs sekas Mēs izjūtam vel tagat un izjutīsim vel ilgi, bet visvairāk man žēl to cilvēku dzīves tika sabojātas un samaitātas kara un PSRS varas dēļ
Mums ticis atņemts tik daudz!!!!
http://parlatgaliuntaisnibu.1s.lv/
