MĀRAS LĪKLOCIS
ŪDENS UN JŪRAS DZĪVĪBAS SIMBOLS. ZĪME SIMBOLIZĒ PAŠU MĀRU, KO MĒDZ DĒVĒT PAR MELNO ČŪSKU.
UGUNSKRUSTS
ARĪ PĒRKONA, LAIMES KRUSTS PIESAISTA
LAIMI, ENERĢIJU, UGUNI, PĒRKONU, VĒJU, SAULI. SPĒCĪGA UN POPULĀRA ZĪME VISĀ PASAULĒ. LIETO, JA JĀIET PAR KAUT KO CĪNĪTIES.
MĀRTIŅA ZĪME
IR ŪDENS RAŽAS UN AUGLĪBAS PĀRTICĪBAS ZĪME.
MĀRAS KRUSTS
ARĪ KRUSTU KRUSTS - UGUNS UN TĀS ROBEŽSITUĀCIJU SIMBOLS. SAISTĀS AR UGUNI. TĀ IR LAIMAS UN MĪLAS ZĪME. AIZSARGĀ VALKĀTĀJU NO ĻAUNIEM GARIEM.
MĒNESS KRUSTS
MĒNESS-ĻAUŽU SARGĀTĀJS UN PALĪGS NAKTS GAITĀS UN DARBOS, KAS SAISTĪTI AR MĒNESS KALENDĀRU. ZĪME PIESAISTA DEBESS AUGLĪBAS SPĒKUS. AUGOŠS UN DILSTOŠS MĒNESS IR DZĪVĪBAS UN IZNĪCĪBAS ZĪMES.
ZALKTIS
NES GUDRĪBU, ZINĀTKĀRI, IZVEICĪBU, ASU PRĀTU UN ATJAUTĪBU. ZĪME SAISTĀS AR VEĻU RITUĀLIEM. ŠO ZĪMI IZMANTO ZINTNIEKI NOPIETNĀM DARBĪBĀM KĀ PAZEMES SIMBOLU.
SAULES ZĪME
SIMBOLIZĒ MŪŽĪGU KUSTĪBU, DZĪVĪBAS SPĒKU. SARGĀ DZIMTU, NES DIEVA SVĒTĪBU.
JĀŅA ZĪME
SAULE PAKĀPUSIES VISAUGSTĀKAJĀ PUNKTĀ VIRS ZEMES.
ŪSIŅŠ
LABVĒLĪGS MĀJLOPIEM ĪPAŠI ZIRGIEM. ZĪME APZĪMĒ GAISMAS DIEVA ŪSIŅA ZIRGUS, SAULES VEDĒJUS. DOD VALKĀTĀJAM VEIKSMI CEĻĀ.
LAIMAS SLOTIŅA. SKUJIŅA.
PASAULES KOKA SIMBOLS. APZĪMĒ LIKTENS DIEVĪBU LAIMU. SLAUKA PROM SLKTO INFORMĀCIJU. ARĪ "ĻAUNĀS ACS" PADARĪTO. SKUJIŅA-ARĪ PASAULES KOKA SIMBOLS. TĀ NAV ZĪME, BET ORNAMENTS, KURA PAMATĀ IR MĀRAS ZĪME.
JUMIS
IR ATVASINĀTS NO DIEVA KRUSTA. NES AUGLĪBU, DOD SVĒTĪBU UN ENERĢIJU. JUMIS-MĀJAS JUMTA GALĀ-NES AUGLĪBU UN PĀRTICĪBU.
OZOLIŅŠ. SAULES KOKS ARĪ AUSTRAS KOKS.
ARĪ DĀRZIŅŠ, LAIMES AKA. SARGĀ DZIMTU, ĢIMENI. LIETOTĀJU SAVIENO AR DIEVU, DOD SPĒKU UN PADOMU. UGUNS UN MĀJAS PAVARDA AIZGĀDNE.
DIEVA-DEBESS ZĪME
VECĀKĀ GAISMAS KULTA DIEVĪBA IR DEBESIS. ATBILST DEBESS, VISUMA UN VĪRIŠĶĀ SPĒKA ZĪMEI-TRIJSTŪRIM.
ZVAIGZNE. AUSEKLIS.
VISVIENKĀRŠĀKĀ FORMA-KRUSTS. TAS PASARGĀ NO ĻAUNA. AUSEKLIS IR RĪTA ZVAIGZNES SIMBOLS, KAS SIMBOLIZĒ GAISMAS UZVARU CĪŅĀ PRET TUMSU.
Ugunskrusts ir Seno Latgaļu rakstu zīme. Šo zīmi sauc dažādi - Ugunskrusts, Laimas krusts, Kāšu krusts, Zaru krusts, Ķekšu krusts, Svastika. Šī zīme pazīstama visā pasaulē, bet nekur citur nav sastopams tik daudz šīs zīmes variāciju kā Latvijā. Tas rosina domāt, ka šīs zīmes izcelsme saistīta ar mūsu reģionu.Latviešu mitoloģijā Ugunskrusts simbolizē gaismu, uguni, veselību un labklājību. Latvijas Ugunskrusta vēsture nav rakstīta, tāpēc daudz jautājumu vēl jānoskaidro. Mūsu Ugunskrustam ir savas īpatnības, nemaz nerunājot par variantu bagātību. Tas ir ar stingri ģeometrisku un proporcionālu uzbūvi un, cik spriežams pēc pieejamiem materiāliem, vienmēr stāv uz stūra.
Vieni pētnieki uzskata, ka Ugunskrusts cēlies no Saules simbola, kurš jau no jaunākā akmens laimēta pazīstams kā gredzens vai gredzenā slēgts krusts. Vēlākā attīstībā tas zaudējis gredzenu, bet dabūjis kāšus, lai tādā veidā apzīmētu Saules kustību. Citi pētnieki turpretim domā, kā Ugunskrusts varējis izcelties vairākās vietās patstāvīgi vai nu no krustām saliektiem ugunstrinamiem rīkiem, vai arī, divām līkloču zibens līnijām krustojoties. Vēl citi zinātnieki izskaidro Ugunskrustu kā auglības jeb radīšanas principa simbolu.
Trojā Ugunskrusts gan guļus, gan stāvus sastopams uz māla izstrādājumiem: podiem, vārpstu skriemeļiem, sarkofāgiem, arī uz saktām, naudas gabaliem. Ēģiptē Ugunskrusts nav bijis visai iecienīts, tas sastopams gandrīz vienīgi Meandras līkloču krustojumos. Itālijā Bronzas laikmetā Ugunskrusts bieži sastopams - daudziem ar Ugunskrustu izgreznotiem priekšmetiem piešķirta amuleta nozīme. Par to, ka Ugunskrustam piešķirta ļaunuma novērsēja nozīme, liecina ar to klātās urnu durvis. Ķeltos Ugunskrusts parādās saistībā ar viņu lielāko dievību - Saules dievu un ir redzams uz bruņu cepurēm, bronzas jostām, vairogiem. Ģermāņos Ugunskrusts parādās jaunākā Bronzas laimētā. To sastop uz šķēpiem, lai piešķirtu ierocim spēku, un uz brakteatēm - amuletiem. Mazāzijā uz kāda naudas gabala redzams Ugunskrusts ar četriem pusmēnešiem stūros, kas simbolizē Sauli. Indijā Ugunskrusts ieņem redzamu vietu kā laimes simbols arī mūsdienās. Jaunu gadu sākot, to zīmē uz mājas sienām sarkanā krāsā, kāzās un citās svinībās - baltā krāsā uz grīdas un sienām. Tibetā ugunskrustu vēl tagad lieto apģērbā kā greznojumu. Miroņiem to liek uz krūtīm, domājams, kā dzīvības zīmi. Ķīnā ugunskrusts parādījās reizē ar budismu l .gs.m.ē. un to sākumā sastapa Būdas tēlam uz krūtīm. Ķeizarienes Vu (684. - 704.) izsludinātā pavēlē vārds “saule” tiek apzīmēts ar gulošu augunskrustu gredzenā. Vēlāk, lai pastiprinātu šīs zīmes svētumu, ķeizars Tai Tsung (763. -779.) aizliedza lietot Ugunskrusta rakstu zīda ražojumos. Ķīniešu valodā ugunskrustu sauc “van”, kas apzīmē bezgalību, tātad arī ilgu mūžu, svētību, laimi. Japānā Budisms un līdz ar to Ugunskrusts parādās 6.gs.m.ē. uz Būdas tēla un pēc tam uz porcelāna izstrādājumiem. Amerikā tas satopams kā amulets, karazīme (Kanzas indiāņiem), kulta zīme Saules pielūdzējiem (Jaunmeksikā) un ārstu pūšļotāju burvju saitēs.
Ugunskrusts kā zīme darbojas enerģētiski ļoti spēcīgi. Tā daudzās variācijas atšķiras ar enerģētisko kvalitāti un ir izmantojamas noteiktos gadījumos. To, acīmredzot, labi zinājuši mūsu senči, jo šīs variācijas ir sastopamas daudzās rotās. Stāmerienas sagšas nelielajā saglabātajā daļā ir atrodami 37 ugunskrusti 20 dažādās variācijās. Slavenajā Kaldebruņas jostā no 49 elementiem 36 ir Ugunskrustu variācijas.
Šī zīme var kalpot gan kā sargs, gan kā enerģijas avots, gan kā informatīvais kanāls, gan kā harmonizētājs. Jāzina tikai, kad un kā to izmantot.
Pērkons ir viens no vecākajiem senču dieviem un tiek dēvēts arī par Veco tēvu. Latvijā Pērkona krusts sastopams jau no 3. - 4. gs. izrakumos atrastajās lietās. Agrajā dzelzs laikmetā tas attēlots, piemēram, latgaļu bronzas rotās un somugru cilšu emaljētajās saktās. Vēlajā dzelzs laikmetā rakstam parādās jau daudz dažādu atvasinājumu un ir sastopami dažādi krāšņi varianti.
Zinātniskais pamatojums Ugunskrusts kā rotējošs Saules simbols cilvēkiem bija pazīstams jau ļoti sen. Daudzus gadus zinātnieki uzskatīja, ka saules vainags, kurš sastāv no plazmas un magnētiskā lauka, ir viendabīgs. Pēdējo gadu pētījumi ir mainījuši šo priekšstatu. Izrādās, ka ap Sauli bez globālā pamatlauka veidojas vēl citu struktūru, mazāku lauku kombinācijas. Šie lauki ekvatora līmenī formē rotējošas struktūras, kuras atgādina Laimes krustu - gan pusi no tā. Sektoru veidošanos var izskaidrot ar plazmas virpuļveida kustību gan Saule kodolā, gan arī ārējos apvalkos. Lauku izolīnijas kopā ar plazmas plūsmām stiepjas uz visām pusēm, aizsniedzot planētu orbītas. Interesanti, ka visas planētu orbītas atrodas šajā Saules vēja zonā, tātad tas varētu būt arī dzīvības nesējs. Ja paskatāmies debesīs caur teleskopu, varam ieraudzīt, ka daudzas galaktikas veidotas kā Ugunskrusti.
Iemesli Daudz negatīvu emociju Ugunskrusts izsauc cilvēkos, atceroties, ka tas bija nacistiskās Vācijas simbols. Bet tas varēja kļūt par padomju simbolu. Krievijas pirmskristietības kultūrā Ugunskrusts bija ļoti izplatīts, bet Pilsoņu kara laikā tas tika attēlots uz pirmajām naudas zīmēm, bija arī uz Dienvidaustrumu armijas karavīru piedurkņu uzšuvēm un karodziņiem. Tikai 1923 .gadā šo seno simbolu Ļ. Trockis nomainīja pret sarkano zvaigzni. Vācijā interesi par ugunskrustu vispirms izrādīja Teitoņu ordeņa filiāle - sabiedrība “Thule” 20. gadu sākumā. Pēc tam, kad Trockis Ugunskrustu nomainīja pret zvaigzni,Hitlers nacistu kongresā piedāvāja partijas sarkanā karoga projektu ar melnu ugunskrustu baltā aplī centrā. Kritika 2010. gada maijā Lietuvas tiesa atzina, ka visas pērkonkrusta zīmes nevar tikt uzskatītas par nacisma ideoloģiju slavējošiem simboliem, jo lielāka nozīme ir tieši kontekstam, kādā šī zīme tiek lietota.
Kritika 2010. gada maijā Lietuvas tiesa atzina, ka visas pērkonkrusta zīmes nevar tikt uzskatītas par nacisma ideoloģiju slavējošiem simboliem, jo lielāka nozīme ir tieši kontekstam, kādā šī zīme tiek lietota.
Kāpēc gan Mēs nevarētu sekot Mūsu brāļu Lietuviešu pēdās. Uguns krusts ir sena, sena zīme, kas par nelaimi tika izmantota 2.pasaules kara laikā Ā.Hitleram ar nolūku iznīcināt ēbrejus, kāpēc Mēs nevaram izmantot šo zīmi jā Hitlers to ir sabojājis, taču nevajag aizmirst ka šī zīme ir Mūsu tautas viens no simboliem un dievībām ko Mūsu senči pielūdza, un kāpec gan Mēs nevarētu sekot Lietuviešu piemēram un atzīt šo zīmi. Man vienalga ko pārējā pasaule domā, Jo Ugunskrusts ir neatņemama Latgales un Latvijas sastāvdaļa ko Mēs nevaram vienkārši tā aizmirt un noliegt, tā ir Mūsu senču vēsture ar kuru Mums vajadzētu lepoties nevis noliegt!!!!
http://parlatgaliuntaisnibu.1s.lv/
