Otrā pasaules kara labākie snaiperi80

Fjodors Trofimovičs Diačenko ( Fyodor Trofimovich Dyachenko ) - 425 nogalinātie

Tiek uzskatīts, ka otrā pasaules kara laikā un līdz tam kopumā padomju snaipera apmācības kursus izgāja 428 335 personas un no tiem 9534 personas saņēmušas augstākā līmeņa kvalifikāciju. Snaiperu darbu ir grūti aizstāt ar kautko citu, lai nogalinātu pretinieku virsniekus. Fjodors bija viens no tiem cilvēkiem, kuri šo apmācību beidza ar izcilību. Viņš saņēma goda apliecinājuma krustu, par ārkārtas varonību saistībā ar militārajām operācijām pret bruņotajiem ienaidniekiem.

Fjodors Matvejevičs Okhlopovs ( Fyodor Matveyevich Okhlopkov ) - 429 nogalinātie

Šis bija viens no snaiperiem no kuriem pretinieks visvairāk baidijās. Pēc etniskās izcelsmes jakutietis, kurš dzimis Sakha Republikā kādā ciematā, kurš saukts Krest-Khaldzhay. Fjodors sarkanajā armijā iestājās vienlaikus ar savu brāli, taču kādas kaujas laika viņa brālis tika nogalināts. Viņš zvērēja triebties tiem, kuri paņēmuši viņa brāļa dzīvību. Rezultātā viņš nogalināja 429 pretiniekus ar snaipera šauteni un vēl daudzus ar ložmetēju. Viņa ciemā viņš tapa pazīstams kā valsts vērtīgākais šāvējs un padomju savienības varonis, kam 1965. gadā tika piešķirts Ļeņina ordenis. 1974. gadā viņa vārdā tika nosaukts arī kāds kravas kuģis.

Mihails Ivanovičs Budenkovs ( Mikhail Ivanovich Budenkov ) - 437 nogalinātie

Ir grūti nenovērtēt cik spēcīgs ierocis padomju savienībai otrā pasaules kara laikā bija snaiperi. Daži avoti liecina, ka katrā kājinieku vai izlūku komandā bija vismaz viens snaiperis. Mihails Ivanovičš Budenkovs bija viens no tiem snaiperiem, kuri bija kā paraugs citiem mācekļiem un mērķis uz ko tiekties. Šis snaiperis nogalināja 437 pretiniekus, ja neskaita citus, kuri tika nogalināti ar ložmetēja palīdzību. Mihails tika uzskatīts kā padomju savienības apņēmības un neatlaidības apliecinājums.

Vladimirs Nikolajevičs Pčelintsevs ( Vladimir Nikolaevich Pchelintsev ) - 456 nogalinātie

Iespējams padomju armijas snaiperu veiksmes atslēga bija ne tikai māka veikli un precīzi apieties ar snaipera šauteni, bet arī zināšanas par reljefu vai spēja saplūst ar ainavu, kurā notika kaujas un kurā viņi cīnijās. Iespējams viņiem palīdzēja ari tas, ka vācu karaspēks pārāk lēni virzijās uz priekšu pa padomju karaspēkam tik labi pazīstamo teritoriju. Vladimirs Nikolajevičš Pčenlintsevs bija viens no elites vīriem savā arodā, un kara laikā nogalināja 456 pretiniekus.

Ivans Nikolajevičs Kulbertinovs ( Ivan Nikolayevich Kulbertinov) - 489 nogalinātie

Atšķirībā no citām valstīm otrā pasaules kara laikā, padomju savienībā bija snaiperu vienības, kuras varēja sevī ietvert arī sievietes. 1942. gadā divus ar pusi gadus garos kursos varēja iziet apmācību arī sievietes. Apmācību izgāja 55 000 sieviešu, taču dēļ lielajiem kara apgriezieniem 1943. gadā tika konstatēts, ka šajā jomā darbojas aptuveni 2000 snaiperes. No tām Ludmila Ludmila Pavličenko ( Lyudmila Lyudmila Pavlichenko ), kura nogalināja 309 ienaidniekus, bija slavena visā PSRS un arī visā pasaulē. Tomēr bija arī vīri, kas viņu varēja pārspēt. Viens no tiem ir Ivans Nikolajevičs Kulbertinovs, kurš gan mazāk svinēja, bet ieņem topā 4. vietu ar 489 nogalinātajiem pretiniekiem.

Nikolajs Jakovļevičs Iļjins ( Nikolay Yakovlevich Illyin ) - 494 nogalinātie

Ir kāda 2001. gada Holivudas filmas, kuras nosaukums ir " Enemy at the Gates " un kura ir taisīta par slavenu krievu snaiperi Vasīliju Zaicevu ( Vasily Zaitsev ). Filmā tika attēloti notikumi par Staļingradas kauju, kura norisinājās no 1942. gada līdz 1943. gadam. Par Nikolaju gan ne viena filma nav uztaisīta, taču viņa centieni otrā pasaules kara laikā bija ne mazāk vai pat vairāk svarīgi. Nikolajs nogalināja ar savu šauteni 494 pretiniekus, daži domā ka 497. Viņš bija nāvīgi labs šāvejs un izpelnijās lielu cieņu citu snaiperu vidū.

Ivans Mihailovičs Sidorenko ( Ivan Mihailovich Sidorenko ) - 500 nogalinātie

Ivans Mihailovičs Sidorenko, kurš nācis no zemnieku ģimenes, tika iesaukts armijā 1939. gadā. 1941. gadā Maskavas kaujā viņš ieguva savu iesauku - bandīts ar nāvīgo mērķi. Sidorenko kļuva par vienu no padoju karaspēka galvenajiem snaiperiem un bija labs gan kaujās, gan arī bija labs skolotājs jaunajiem snaiperiem. Kāds viņu esot redzējis arī iznīcinot tanku un apturot arī trīs citus pretinieku braucamrīkus. Tomēr pēc iegūtā ievainojuma Igaunijā viņš vairāk pievērsās jauno censoņu apmācībai un bija instruktors. 1944. gadā Sidorenko ieguvu padomju savienības varoņa titulu.

Simo Hayha ( Simo Häyhä ) - 542 nogalinātie ( ir ziņas par 705 nogalinātajiem, tomēr tas nav apstiprināts )

Simo no Somijas ir vienīgais, kurš nav šajā sarakstā no padomju savienības. Ieguvis arī sev iesauku no sarkanās armijas puses - baltā nāve, pateicoties savam baltajam maskēšanās tērpam, ko viņš valkāja 1939. gada - 1940. gada aukstajā un bargajā ziemā. Saskaņā ar statistikas datiem šis cilvēks ir nāvējošākais snaiperis vēsturē. Pirms pievienošanās karam Simo bija lauksaimnieks, un kas viņam ļoti palīdzēja, viņš bija arī mednieks. Simo ģimenes māja bija piepildīta pilna ar trofejām, kuras viņš bija saņēmis kā labs šāvējs. Interesanti ir tas, ka viņš atšķirība no citiem snaiperiem izvēlējās parasto metāla mērķi nevis teleskopisko, kas viņu padarija mazāk redzamu. Tomēr arī viņš nebija neievainojams un viņa seju sakropļoja kāda pretinieka šauta lode. 1988. gadā ( īsi pirms viņa mūža beigām ) viņam tika uzdots jautājums - kā viņš kļuvis par tik labu šāvēju ? viņa atbilde bija vienkārša - treniņš !