Sveiki spociņi un spocenes! Šajā rakstā jums pastāstīšu par operāciju "Bodyguard", kas bija milzīga Sabiedroto rīkota maldināšanas kampaņa pirms D-dienas, ar mērķi panākt to, lai Hitlers (6 miljonu cilvēku slepkava) savus spēkus koncetrētu tālu prom no iebrukuma vietas Normandijā.
"Bodyguard" bija kopējs nosaukums daudziem dezinformēšanas pasākumiem, kurus veica saistībā ar paredzēto Sabiedroto vērienīgo iebrukumu Francijas teritorijā. Visām tajā ietilpstošajām mazākajām operācijām vajadzēja novērst vāciešu uzmanību no īstās iebrukuma vietas - Normandijas.
Turpmāk uzskaitīšu vairākas mazākās operācijā "Bodyguard" ietilpstošās operācijas un pastāstīšu nedaudz par katru un, ko ar tām centās panākt:
Operācija "Fortitude South" - šī bija lielākā dezinformācijas pasākumu plāna "Bodyguard" operācija. Sabiedrotie to īstenoja ar kinoindustrijas palīdzību. Iebrukums Normandijā nedrīkstēja neizdoties. Tāpēc Sabiedrotie darīja visu, lai pārliecinātu Hitleru, ka iebrukums notiks pie Kalē. Anglijas dienvidaustrumos izvietoja īpaši izveidotu karaspēka vienību First United States Army Group (FUSAG), kurā ietilpa vairāki tūkstoši karavīru, bet viņiem vajadzēja radīt iespaidu, ka šajā karaspēkā ir miljons cilvēku. Visu 1944.gada pavasari karavīri būvēja milzīgas telšu pilsētiņas un izvietoja lauka virtuves. Lai maldinātu vācu izlūklidmašīnas, darbā iesaistīja britu kinoindustrijas speciālistus, kuri izgatavoja simtiem tanku un lidmašīnu butaforiju un citu "bruņojumu". No gaisa šīs butaforijas izskatījās kā īstas karamašīnas. Vienlaikus Sabiedrotie šajā apvidū organizēja intensīvus radiosakarus, lai vācieši noticētu, ka milzīga flote gatavojas šķērsot Lamanša jūras šaurumu tā šaurākajā vietā. Turklāt Sabiedroto aviācija intensīvi bombardēja Kalē apkaimi. Lai padarītu vieglāku īsto iebrukumu, Sabiedrotajiem vajadzēja sabombardēt tiltus, ceļus un vācu pozīcijas arī Normandijā, bet to nedrīkstēja darīt pārāk atklāti, jo tad vācieši uzminētu īstā iebrukuma vietu. Tāpēc apmēram 50 procentu uzlidojumu tika vērsti pret Kalē, 25 procenti no uzlidojumiem notika Normandijā, bet 25 procenti - teritorijā uz ziemeļiem no Kalē. Vienlaikus ar viltus armijas demonstrēšanu vāciešiem tika sagatavoti arī īstie iebrukuma spēki Anglijas dienvidrietumos. Arī te izmantoja kinoindustrijas trikus, lai nomaskētu un noslēptu militāro tehniku. Savukārt karaspēkam bija jāievēro daudzi noteikumi: nometnēs naktī nedrīkstēja būt nevienas gaismiņas, ēdienu gatavoja uz uguns bez dūmiem, karavīriem baltu dvieļu vietā izsniedza dvieļus haki krāsā, jo tādus bija grūtāk pamanīt no gaisa u. tml.
Rezultāts: no pārtvertajiem ziņojumiem briti secināja, ka vācieši ir noticējuši dezinformācijas pasākumiem un aizsūtījuši papildspēkus uz Kalē. Tomēr vislielākie nopelni bija dubultaģentiem (par tiem velāk), jo vācieši veica ļoti maz izlūklidojumu virs Lielbritānijas.
Operācija "Fortitude North" - Hitlers bija teju par katru cenu gatavs aizstāvēt okupēto Norvēģiju. Vācu kara rūpniecībai bija nepieciešama Zviedrijas dzelzsrūda, un šo izejvielu piegādāja caur Narvīkas ostu, kas atšķirībā no īsākā ceļa pāri Baltijas jūrai, nekad neaizsala. Kad Sabiedrotie 1943.gadā sāka gatavot iebrukumu Normandijā, viņi izmantoja savā labā Hitlera bažas par iespēju zaudēt Norvēģiju. Viltus iebrukumu šajā Skandināvijas valstī nosauca par operāciju "Fortitude North". Operācijas galvenais elements bija "armija", kas sastāvēja tikai no 29 virsniekiem un 334 kareivjiem, bet radīja iespaidu, ka armijā ir 100 000 vīru un ka tā pie Edinburgas gatavojas iebrukumam Norvēģijā. Imitējot drudžainu darbību, nelielā karavīru vienība nepārtraukti raidīja ēterā laika prognozes Norvēģijai, pieprasījumus piegādāt slēpošanas inventāru un citas ziņas. Palīdzēja arī Norvēģijas karalis Hokons VII, kurš no trimdas pa radio aicināja tautiešus "piebremzēt sabotāžu, jo drīz vajadzēs darīt vēl vairāk".
Rezultāts: Vācieši paturēja Norvēģijā 13 armijas divīziju, 58 000 "Luftwaffe" karavīru un 89 000 jūras kājnieku.
Operācija "Graffham" - lai pastiprinātu iespaidu, ka iebrukums Norvēģijā ir neizbēgams, briti sarīkoja oficiālu apspriedi ar Zviedrijas varasiestāžu pārstāvjiem. Sabiedrotie lūdza, lai zviedri ļauj viņu lidmašīnām šķērsot valsts gaisa telpu un izmantot Zviedrijas lidlaukus, kur kara lidmašīnas varētu uzpildīt degvielu.
Operācija "Zeppelin" - neilgi pirms iebrukuma Normandijā vācieši uzzināja par Sabiedroto "slepeno plānu"- par gaidāmu iebrukumu Grieķijā un Balkānu pussalā. Šīs dezinformācijas mērķis bija nepieļaut vācu karaspēka nosūtīšanu no Vidusjūras baseina uz Normandiju. Sabiedrotajiem par prieku Hitlers šīm ziņām noticēja, turklāt viņš nosūtīja uz Vidusjūras krastiem vēl 25 divīzijas - kaujās rūdīta karaspēka daļas, kuru klātbūtne Francijā varēja pavērst D-dienas notikumus pavisam citā virzienā.
Operācija "Royal Flush" - lai maldinātu vāciešus, Sabiedrotie uzsāka sarunas ar neitrālajām valstīm, piemēram, ar Zviedriju, Turciju un Spāniju, par iesaistīšanos karā Sabiedroto pusē. Sarunu dēļ Hitlers bija spiests turēt savu karaspēku pie neitrālo valstu robežām, tātad tālu prom no Normandijas.
Operācija "Copperhead" - Sabiedrotie nosūtīja Bernarda Montgomerija dubultnieku oficiālā vizītē uz Gibraltāru, kur viltus ģenerālis apmeklēja britu armijas bāzes un runāja par gaidāmo iebrukumu Francijā. Šī "Montgomerija" īstais vārds bija Kliftons Džeimss un viņa vizītei Gibraltārā vajadzeja radīt vāciešiem iespaidu, ka Sabiedrotie plāno iebrukumu Francijas dienvidos.
Operācija "Vendetta" - Sabiedrotie gatavoja iebrukumu Francijas Rivjērā un parūpējās, lai vācieši par to uzzinātu. Viņi nodeva šo informāciju frančiem, kuri simpatizēja nacistiem, ar mērķi piespiest vāciešus savu karaspēku paturēt šajā apgabalā. Patiesībā iebrukums Dienvidfrancijā bija paredzēts divus mēnešus pēc iebrukuma Normandijā.
Par saviem nopelniem dubultaģents saņēma apbalvojumus no abām karojošajām pusēm: gan Dzelzs krustu, gan Britu impērijas ordeni.
