Uzmanību, raksts ir totāli kopēts un zagts, bet ne no avotiem, kas spoki.lv ir aizliegti. Gribēju parādīt, pluss nav nepieciešams. Jauku skatīšanos.
Jau vairāk kā 20 gadus nepastāv tāda valsts kā Padomju Savienība, taču atmiņas ir palikušas. Tev ir iespēja apskatīt vienu dzīves pusi šajā valstī - tirdzniecība. Kas šo nav piedzīvojies, tiem būs grūti noticēt.
Ja esi piedzīvojis PSRS laikus, kādas ir Tavas atmiņas?
Desas sagriešana, kura tiek izķerta jau pāris minūtes vēlāk.
Visparastākā pārtikas nodaļa 1959.gadā. Kā redzi vitrīnas ir tukšas. Vienīgi kaut kas dīvains karājas aizmugurē pie sienas. Laikam gaļa.
1987.gads. Saldējuma pārdošana. Izvēle, kā redzams, nav liela. Patiesībā tās vispār nav. Taču saldējums bija patiesi garšīgs.
1965.gads. Dizains? Kāpēc kaut ko jāizdomā? Visi veikali tika saukti vienkārši un saprotami: "Maize", "Zivis", "Gaļa".
1966.gads. Norēķināšanās sistēma ar taloniem.
1968.gadā parādījās kases aparāti.
1967.gads. Nē, tas nav muzejs. Šī ir parasta nodaļa bibliotēkā. Tagad tās ir pilnas ar visa veida literatūru, bet toreiz tur atradās Ļeņina un politbiroja portreti.
1975.gads. Šajā fotogrāfijā redzama preču izvēle Padomju Savienībā. Šprotes, saulespuķu eļļa un kaut kas līdzīgs iebiezinātajam pienam. Izvēle neliela, bet vismaz kārbu daudz.
1967.gads. Spēļu kosmonauti. Cena - 70 kapeikas.
1979.gads. Maskava. Cilvēki gaida dārzeņu veikala atvēršanu. Logā redzamas ievārījuma burciņas, droši vien viena veida.
Tagad mums tās pārtikas ir pārāk daudz un katru dienu tonnām ceļo uz lielveikalu miskastēm.
Kas par muļķībām, izvēle bija ciešama. Protams, ka nevar salīdzināt kā tagad. Paplašini zināšanas pirms ko raksti 
Man ir 6 burtnīcas pielīmētas ar etiķetēm no tiem laikiem ( ' 70 - ' 80 ) , ko mēs ēdām un dzērām , tā uzjautrina un arī aizkustina , jo tagad daudz tādu produktu ( naturālu , bez krāsvielām , garšas pastiprinātājiem un konservantiem ) vienkārši nav . Ja arī ir , tad maksā ne pa jokam .
saldējums vēsma kartona turziņā bij gardāks, kondensētais piens arīdzan. Vēl bija maskavas kartupeļu salmiņi, ļoti neveselīgi bet pa 15 kapeikām gāja uz urrā.
A zināt kapēc mūsdienu jaunatne ir ar švaku imūnsistēmu? Padomju bērni savējo norūdija dzerot gāzēto ūdeni no automāta uz ielas 
Skatoties bildes liekas,ka cilvēki to vien darīja kā iepirkās. Visur pilns. Kaut arī mūsdienās jau arī tas pats
Izvēle vispār nebija nekada, ja nedzīvoji Rīgā vai jūrmalā. gaļas veikalā dzīvnieki laikam bija spridzināti jo plauktā bija tikai galvas un kājas. Saldējums likās garšīgs tādēļ ka viss pārējais garšoja vienkārši pretīgi, tagad jau ari nav paradīze, Vistas piedzītas ar želeju, gaļa ar ūdeni utt, tiko atbraucu no vācijas un veikalos jāskatas ko pirkt.
salidzini 80 gadu ASV kkadu hipermarketu ar USSR gastranomu 
100 - 0.01
par rakstiņu "+"(vairāk tādus)
visus"jaukumus"protams nereāli izstāstīt/parādīt,bet man prieks,ka tagadējā jaunatne nav piedzīvojusi sarkano "laimes"laikus....piem.kad lai nopirktu krāsaino televizoru Horizont vajadzēja "savējos"pārdevējus,bet lai tiktu pie zapiņa/žiguļa vai "lepnās" volgas vispār vajadzēja nenormālo blatu(vai arī stāviet rindā kādus 6->? gadus)....kad banānus daudzi bija redzējuši tikai uz foto,par kivi vai citiem "brīnumiem" pat nezināja....piem.kad veikalā tiks ievesti banāni(parasti 2x gadā un katram ne vairāk par 2.kg.),tad par to jau runāja mēnesi iepriekš,un kad bija tirgošanas diena,tad rinda bija no Dzirnavu ielas(tur uz stūra tagad spēļuzāle) līdz gandrīz Elizabetes ielai...un kad tomēr izcīnīja savu banānu,tad pat banāna mizas iekšpusi ar zobiem "izskrāpēja"
nauda,darbs bija,bet ne uz ārzemēm aizbraukt,neko normālu nopirkt-neko...ja nu vienīgi ekskursijā pa Sibīrijas plašumiem vai uz Mongoliju vai vēl kas līdzīgs....tie kas tagad piem.no Īrijas/UK un t.t. pīkst,cik viņiem Latvija ir sliktu darījusi,kā viņus uzmetusi un tagad tik zin, kā savu Tēvzemi nolikt,damn....Jūs "vecīši"/"vecītes" neesiet tos laikos padzīvojuši...tagad variet braukt gandrīz kur gribiet,tad nācās 3 diennaktis stāvēt rindā,lai dabūtu biļeti(+vīzu) uz Federatīvo Vāciju-reāli stāvējām 3 diennaktis uz ielas pie biļešu kases durvīm(blakus kinoteātrim "Rīga","Spartaks" -mēs par laimi bijām pirmie,jo tie kas bija aiz mums biļetes nedabūja(tātad tikai trīs biļetes mēnesī)...kā bija uz robežas labāk vispār nestāstīt...
un kā bija "pārtikušajā"Maskavā arī atsevišķš stāsts,bet ja īsi,tad ~1990.gadā tur reāli nebija pat maizes....ja godīgi,tad vispār nebija ko ēst....izstāvējām naigo rindu pēc barankām+uzgājām tirgū pussapuvušus tomātus-"feini" paēdām...jautāsiet,kāpēc neiegājām kādā ēdnīcā?-tak tādas tur nebija(nestrādāja-jo produktu nebija)-gribējām ieiet restorānā,bet tur nelaida-cik sapratām,tad tas tik priekš "savējiem"...kad izbraucām apm.50km.ārpus Maskavas,tad viss mūsu autobuss metās iekšā vienā veikaliņā-tur nopirkām maizi!!!+zivju konservus!!!+limonādi Buratīno!!!!!-diez ko labi neiet kopā,bet pēc divu dienu baranku ar sapuvušo tomātu ēšanas, likās,ka "kas gan var būt labāks par "šo"?!"smi:
vienīgais,kas rus laikos bija ok,tas ir pionieru lāgeris/nometne(tagad laikam kkas līdzīgs ir Skautu nometne)....vairs kkas labs nenāk atmiņā...
