Nejauši izgudro telefonu3

1875. gada 2.jūnijā Aleksandrs Grehems Bells veicot eksperimentu, lai izgudrotu daudzkanālu telegrāfa aparātu, pateicoties vienai no frekvences pārraidošajai plāksnītei, kas eksperimenta laikā iesprūda, atklāja iespēju pārraidīt skaņu. Kāda eksperimenta laikā viena plāksnīte iesprūda un tāpēc pārstāja vibrēt. Kad Bella palīgs Toms Vatsons pūlējās to atbrīvot, Bells aptuveni 18 metru attālumā uztvērējā skaidri sadzirdēja itin kā uzvilktas stīgas saņu.

Lai gan līdz telefona aparāta praktiskai lietošanai vēl bija visai tālu, šo dienu uzskata par telefona dzimšanas dienu.

1876. gada 14 februārī Bells iesniedza patenta pieteikumu par harmonisko telegrāfu un iekārtu runas pārraidei...tajā pašā dienā izgudrojuma pieteikumu iesniedza arī fiziķis Grehems Grejs. Sacēlās tracis, taču Aleksandra advokāts pierādīja, ka Bella pieteikums ir par 2 stundām agrāks nekā Greja pieteikums. Tikai 2 stundas, un, pateicoties tām, visa pasaule pazīst Bellu. Grejs nokavējās...

1876. gadā 7.martā A.Bells saņēma telefona patentu, un jau 1976. gada 10. martā notika pirmā telefona saruna pa telefona līniju, kas savienoja Bella dzīvokli ar laboratoriju: "Runā Bells. Vatson, ja jūs mani dzirdat, pieejiet pie loga un pamājiet ar platmali!" Bella prieks bija neviltots - Vatsons patiešām pie loga māja ar platmali!

"Rūpīgi pārbaudot Jūsu izgudrojumu, esam nākušie pie atzinuma, ka tas, būdams interesants jauninājums, tomēr praktiski nav izmantojams." Sī visnotaļ nepareizā secinājuma nosūtītājs bija finansu magnāts Dž. Morgans, bet adresats - A. Bells.

Daudzi toreiz nesaprata telefona praktiskās lietošanas vērtību... Pat kāds Bella tuvs draugs, zinātnieks, izteicās septiski. Pēc viņa domām, runas skaņas pārveidojot elektriskajās svārstībās, atsevišķi vārdi no pārraidāmā teksta pazudīs.

Kad pēc pirmajiem demonstrējumiem daudzi jau sāka nojaust telefona nākotni, ap telefonu sacēlās izgudrojumu vēsturē neredzēts strīdu un procesu virpulis.

Laika gaitā izpētot Aleksandra Bella telefona aparāta trūkumus, tika ieteikti praktiski priekšlikumi tā uzlabošanai. Piemēram, Tomass Alva Edisons ieteica lietot transformatoru (mūsdienu mikrofonu), ar kā palīdzību runas radīto spriegumu vairākkārt paaugstināja, tā kompensējot sakaru līnijas radīto vājinājumu. Aparātam piekārtoja divus stobriņus – vienu (telefonu) lika pie auss, otru (mikrofonu) – pie mutes. Edisons ieguva patentu uz mikrofonu. Izveidojās savdabīga situācija - Edisonam bija patents uz runas raidītāju (mikrofonu), Bellam - uz uztvērēju (telefonu). 

Sākās strīdi, kuros Aleksandrs centās pierādīt, ka patents uz atsevišķu detaļu vēl nedod tiesības Edisonam izgatavot telefona aparātus. Tad Edisons 5 dienās izgatavoja atšķirīgas konstrukcija telefona aparātu. Atšķirība bija tāda - klausoties partnera runu, vajadzēja nepārtraukti griezt speciālu rokturi. Protams šāds aparāts bija nepraktisks un neērts.

Dēļ daudziem citiem līdzīgiem gadījumiem par telefona patenttiesībām Bells izcīnīja 600 prāvas.

Daudzās tiesas sēdes izgudrotāju pārlieku nogurdināja. Mūža nogalē A.Bells nodarbojās ar aitkopību, aviāciju un hidrodinamiku.

1922.gada 4. augustā, kad apbedīja A. Bellu, ASV un Kanādā uz vienu minūti tika izslēgti visi telefona aparāti - tie klusēja par godu izgudrotājam, profesoram, telefona tēvam Aleksandram Bellam.

Šodien mēs nespējam iedomāties sabiedrības dzīvi bez telefona. Elektrības vadi,  kabeļi, radioreleju līnijas un Zemes mākslīgie pavadoņi ir cieši apjozuši zemeslodi un ietvēruši to blīvā sakaru tīklā. Pirms, nedaudz vairāk kā,100 gadiem tāda aparāta nebija..Vai spējat iedomāties, kāda būs nākotne? Kas vēl mūs varētu pārsteigt?