1. Ceļošana kosmosā...
Tālākais ceļš kosmosā ko ir veikusi cilvēka vadītā ierīce, jeb kosmosa kuģis ir 350,000km .... no zemes lūdz mēnesim 1969. gadā to paveica nasa APOLLO komanda Nīla Armstronga vadībā. Tas bija izscils tehneloģijas un zinātnes sasniegums. Tomēr zinātne nestāv uz vietas un ir pagājis jau 42 gadi. Vai tad mums vaidzēja jau ap šo laiku nevajadzēja lidināties pa visumu kā gribam? Bet tomēr nav tik vienkārši lai izliedotu piemēram līdz marsam, kas iespējams varētu būt nākamais mūsu mērķis, vajadzētu LABĀKAJĀ gadijumā 4,5 mēnešu vienā virzienā . Tas ir 50,000,000 km ceļojums un tādā ceļojumā daudz kas var notikt greizi.... var beigties pārtika (kaut gan nav loģisku veidu kā apgādāt vairāku cilvēku komandu kosmosa kuģī ar svaigu pārtiku gandrīz gadu) ... var jau arī rasties kāds tehnisks bojājums, kas uzreiz norakstītu komandu (sadursmes atklātā visumā nav retums) par smilšugrauda izmērā meteroīds ceļo pa kosmosu ar ātrumu ap 35,000 km/h un protams tas var radīt ļoti lielus bojājumus kuģim. Un PROTAMS ... cilvēciskie faktori ... ja kāds no komandas nopietni saslimst .... visi saslimst, jo kosmosā infekcija un slimības izsplatās daudz ātrāk nekā uz Zemes. Un sanāk ka viņiem neviens vairs nevar palīdzēt......
un personiski es domāju ka tas tuvākajā laikā nenotiks ... PAT ja atrastu atrisinājumu uz visām iepriekšminētajām problēmām.... ceļojums un Marsu un atpakaļ izmaksātu vairākus trilonus dolāru, ar ko es domāju pietiek, lai atliktu šo vēsturisko ceļojumu vēl pa pāris dekadēm.....
Zontes.... tie ir roboti, kas lido kosmosā un tiek kontrulēti no zemes.... vistālāk no zemes esošā zonte ir voyager 1, kopš palaišanas brīža 1997. gadā 5. septembrī tā ir nolidojusi neticamus 16,5 miljardus km un jau drīz oficiāli būs pametusi mūsu saules sistēmā ap 2030. gadu tā būs sasniegusi asteroīdu joslu, bet diemžēl signāls ar to pārtrīks ap 2015.gada vasarā ....
vairākas zontes ir sūtītas gan uz marsu, gan uz citām planētām.... tā skaitā gāzes milzi Jupīteru un riņķa pavelnieku Saturnu.... nēsot daudz informācijas. Tiek plānota misija New Horizonts ... zonde tiks nosūtīta , lai pētītu aukstākas pundurplanētas Plutona virsmu (neviens to vēl nav redzējis)
....... un pastāstīšu daudz ko pa mūsu pašu pagātni.
2. Neaptveramie attālumi.....
Līdz tuvākajai zvaigznei (neskaitot sauli) Proxima Centrauli ir 4,2 gaismas gadi. (ceļš ko gaisma mēro gada laikā) pārvietojoties ar ātrumu 300,000 km/sek , jev 1,079 miljardi km/h.... viens gaismas gads ir precīzi 9,6 triljoni km. Tas nozīmē ka līdz tuvākai zvaigznei ir aptuveni 38,6 TRILJONI kilometru. Ātrākais mūzdienu kosmosa kuģis pārvietojas ar ātrumu ap 40,000 km/h ... krietni pa maz.
Pēc Engšteina relatīvās teorijas... nekas nespēj pārvietoties ātrāk par gaismu. Un nekas nespēj PĀRVIETOTIES TIK PAT ātri. Padarot gaismas ātrumu terioētiski neiespējamu.... un tas ir slikti, jo ja pat mēs varētu tādā atrumā lidot līdz tuvākajai zvaigznei mēs aizlidotu precīzi 4,2 gados ... kā jau teicu pārāk ilgi. Bet ja tā paskatās uz kopējā fona. Mūsu piena ceļš ir 100000 gaismas gadu plats ... kas jau ir neaptverami izmēri.
BET 2001. gadā 3. jūnijā nasa palaida satelītu, kas spēj uzstvert mikroviļņus ārkārtīgi lielā atālumā un dod iespēju zinātniekiem redzēt visumu,kad tas bija vien 380,000 gadu vecs un krietni mazāks kā tagad, un tas savukārt ļauj izrēķināt cik liels tas ir šodien 2006 gadā kad tas bija ieņēmis stāvokli, tika saņemti pirmie atēli, kvalitāte bija vnk izscila un tas pārsteidza zinātniekus.......un tagad ir zināms ,ka. mūsu visuma platums ir aptuveni 156 000 000 000 GAISMAS GADU , tie ir apmēram 147 000 000 000 000 000 km (KVADRILJONI- JĀ AR 15 NULLĒM :D) kas ir aiz tā neviens nezin, un kā es izsecināju shodien ... diezvai ari uzzinās.... jo pat gaismai vajag 156 miljardus gadu lai nokļūtu no viena gala līdz otram ... bet visums ir tikai 13,7 miljardus gadu vecs... taakaa ;)
