Ir īslaicīgas, stabilas un paliekošas vērtības. Un pa vidu Cilvēks-mūžīga vērtība un lielais nezināmais vienlaikus. Cilvēki, kuri vada valstis, pilsētas un savu dzīvi. Gudri un ne tik gudri, spējīgi un mazāk talantīgi, cilvēciski, bet reizēm arī ne.
Mazāk zināmi fakti XI15
791
3
Augi plēsoņas arī Latvijā.
Augi kukaiņēdāji parasti asociējas ar tropiem, bet arī pie mums tādi ir. Un pat veselas trīs ģintis. Visvairāk zināmā ir rasenes. Latvijā sastopamas apaļlapu, vidējā un garlapu rasene. Augs lieliski pielāgojies dzīvei purvos, kur sev nepieciešamās barības vielas uzņem no purva kukaiņiem. Tās spēj sagremot pat spāri. Apaļlapu rasene 2007.gadā tika izvēlēta par Gada augu. Purvos sastopamas arī kreimules. Tiesa gan atrast kreimuli ir liela veiksme, jo tās kļuvušas par īstu retumu. Un vēl ir pūslenes, kuras brīvi peld ūdenī un ar lapām ‘’ķer’’ ūdenī peldošos kukaiņus.
Dziedāt un izģērbties aizliegts.
1927.gada augustā Latvijas valdība pieņēma ‘’Saistošos noteikumus publikai uz dzelzceļiem’’, kuri bija jāievēro gan vilcienu vagonos, gan stacijās. Vienmēr ir interesanti paskatīties, kas tad bija aizliegts. Tātad aizliegts bija;
Dziedāt staciju telpās un vispārējos vagonos.
Izģērbties vispārējos vagonos, izņemot guļamvagonus.
Lietot spirta, benzīna vai citus aparātus ēdiena pagatavošanai.
Rakstīt uz sienām, galdiem un soliem vai tajos iegriezt uzrakstus.
Spļaut uz grīdas vai izmētāt stacijās un vagonos dažādus netīrumus un atkritumus.
Kāpt ar apautām kājām vagonos uz galdiem un soliem vai arī atbalstīties ar kājām pret galdiem vai solu malām.
Stacijās un vagonos aizņemt tādas vietas, kuras citi pasažieri ir jau aizņēmuši un, aizejot uz īsu brīdi, novietojuši uz tām kādu viņiem piederošu priekšmetu.
Vīriešiem, izņemot bērnus līdz 12 gadu vecumam un vilcienu personālu, aizliegts uzturēties tādos vagonos, uz kuriem ir uzraksti ‘’Sievietēm un bērniem’’.
Aizņemt gulēšanai plauktus, kuri ierīkoti pasažieru rokas bagāžas novietošanai.
Staigāt apkārt dažādiem gadījumu muzikantiem vai tirgotājiem, izņemot laikrakstu pārdevējus, un tirgoties.
Tā lūk!
Rūpēs par veselību.
Veselība ir lieta, ko nenopirksi par naudu. Pirmais periodiskais izdevums veltīts veselības tēmai latviešu valodā bija 1768.-1769.gadā iznākušais ‘’Latweeschu Ahrste’’ (Latviešu Ārste) jeb ‘’Īsa mācība no tām vājībām un šās zemes zālēm, ar kurām cilvēkus un lopus var ārstēt un izzāļot’’. Izdevums iznāca 25 reizes ik pa divām nedēļām. Pēc nosaukuma varētu domāt, ka tas ir speciāli domāts ārstiem, bet nē- tā uzdevums bija izglītot zemniekus par izsargāšanos no slimībām, bet muižniekus padomāt par zemnieku grūtajiem darba apstākļiem. Izdevējs bija Kurzemes hercoga galma ķirurgs, vācu ārsts Vilde, bet latviski to pārtulkoja Jākobs Lange. 1991.gadā izdevniecība ‘’Zvaigzne’’ izdod rakstu apkopojumu no visiem numuriem ar plašiem komentāriem un paskaidrojumiem.
Vāze cilvēka augumā.
1901.gadā Rīga svinēja savu 700 gadu jubileju. Par godu šim notikumam Esplanādē speciālos paviljonos notika vērienīga Rūpniecības un amatniecības izstāde. Tajā piedalās arī vācbaltu uzņēmēja Jakoba Kārļa Jesena porcelāna fabrika (dibināta 1886.g). Un visus pārsteidz ar savu unikālo eksponātu- 170cm augsto vāzi. Tās diametrs platākajā vietā sasniedz 50cm un tā sastāv no divām daļām- taisnas, masīvas kolonnas uz kuras novietots kašpo. Šāda milzīga porcelāna izstrādājuma izgatavošana prasa lielu pieredzi un bija liels retums. Vāze saņēma ne tikai apmeklētāju apbrīnu, bet arī izstādes ‘’Grand Prix’’. Starp citu, Jesena porcelāna fabrika izgatavoja ne tikai traukus, bet līdz 1.Pasaules karam bija lielākais porcelāna elektrisko izolatoru ražotājs Krievijā un pat sadarbojās ar vācu elektrotehnikas ražošanas koncernu ‘’AEG’’.
Pirmais publiskais Wi-Fi.
Wi-Fi - tas ir fleksibilitāte, plašums un brīvība. Tagad brīva piekļuve internetam ir daudzās vietās Latvijā, bet pats pirmais Wi-Fi piekļuves punkts valstī tika atklāts viesnīcā ‘’Radisson Blue Hotel Latvija’’ 2002.gadā.
Apskaties arī iepriekšējo daļu.
Tev patiks šie raksti
