Šajā rakstā atskatīsimies uz dažām 20.gadsimtā notikušām katastrofām, kas mūsdienās vairs nav tik labi zināmas.
Mazāk zināmas 20. gadsimta katastrofas8
527
0
Intelsat 708 raķetes katastrofa (Ķīna)
Intelsat 708 bija amerikāņu kompānijas Space Systems/Loral būvētais telekomunikāciju satelīts, ko bija paredzēts palaist ģeostacionārajā orbītā. Intelsat 708 satelītu bija paredzēts palaist orbītā ar Long March 3B raķeti. Palaišana notika 1996.gada 15.februārī. Tikai 22 sekundes pēc pacelšanās raķete strauji novirzījās no kursa un nokrita netālajā kalnu ciematā, izraisot milzu eksploziju. Patiesais postījumu apmērs tiek apstrīdēts: Ķīnas valdība, caur tās oficiālo Xinxua ziņu aģentūru, paziņoja ka bojā gāja 6 cilvēki un 57 bija ievainoti. Tomēr, citi ar valdību nesaistīti avoti runā par 200 līdz 500 bojāgājušajiem. Kad reportieri ieradās ciematā, viņi bija šokā par redzēto, jo gandrīz visas ēkas bija smagi cietušas vai pilnībā iznīcinātas. Aculiecinieki ziņoja par kravas mašīnām, kas bija piekrautas ar ko tādu, kas izskatījās pēc cilvēku līķiem. Daudzi uzskata, ka valdības ziņu aģentūras bojāgājušo skaits ietver tikai militārpersonas, kuras gāja bojā katastrofā, bet ne civiliedzīvotāju populāciju. Dažus gadus vēlāk, ciemats, kas robežojās ar Sičangas Satelītu Palaišanas Centru, tika iznīcināts tā, ka nekas vairs neliecina par tā eksistenci.
Kolinvudas skolas ugunsgrēks (ASV)
Šis traģiskais ugunsgrēks notika 1908.gada 4.martā un prasīja 172 skolnieku, 2 skolotāju un viena ugunsdzēsēja dzīvības. Tā bija viena no nāvējošākajām skolu katastrofām ASV vēsturē. Kolinvudas skola bija uguns lamatas. Ugunsgrēka laikā, skolas mūra ārpuse darbojās kā skurstenis, liesmas raujot uz augšu, kamēr dega koka iekšiene. Kolinvudas skolā bija tikai divas izejas un uguns ātri nobloķēja priekšdurvis. Bērni skrēja uz aizmugures durvīm, bet šaurajos vestibilos, tie paklupa un kāpa viens otram virsū, izveidojot kaudzi, kas pilnībā nobloķēja izeju. Kolinvudas mazais brīvprātīgo ugunsdzēsības dienests ieradās novēloti un nebija pienācīgi aprīkots, lai cīnītos ar liesmām. Tā rezultātā, gandrīz puse skolas skolnieku gāja bojā. Varasiestādes nojauca skolas drupas, bet pēc tam aktuāls kļuva jautājums, ko darīt ar zemes gabalu. Skolas padome tieši traģēdijas vietā vēlējās būvēt jaunu skolu, tomēr sērojošie vecāki bija pret to un pat vērsās tiesā. Pēc gadu ilgiem strīdiem, štats nolēma, ka traģēdijas vietā tiks izbūvēts memoriāla dārzs.
Los Alfakes katastrofa (Spānija)
Viena no šausminošākajām katastrofām Spānijas vēsturē notika 1978.gada 11.jūlijā, Alkanāras pilsētiņā, netālu no Taragonas. Autocisterna, pildīta ar 23 tonnām viegli uzliesmojoša propilēna, braucot gar Los Alfakes piejūras kempingu zaudēja kontroli un ietriecās šoseju un kempingu atdalošajā sienā. Avārijas rezultātā, autocisternā radās sūce. Noplūdes rezultātā izveidojās balts propilēna gāzes mākonis, kas daļēji iekļuva kempinga teritorijā. Baltais mākonis piesaistīja atpūtnieku uzmanību, un tie ar ziņkāri tam tuvojās. Mākonim ejot pāri pārpildītajai diskotēkai, tas sasniedza aizdegšanās avotu un apgāzusies cisterna eksplodēja ar neticamu spēku. Sprādziens un milzīgā ugunsbumba iznīcināja visu, kas atradās 300 metru rādiusā - mašīnas, treilerus un ēkas, 90 % kempinga teritorijas dega liesmās. Katastrofas brīdī kempingā uzturējās aptuveni 1000 atpūtnieki, lielākoties vācu un citi ārzemju tūristi, kuri atradās tuvu viena otrai novietotām teltīm un treileriem. Diskotēka, kas vēlāk tika atzīta par ticamāko aizdegšanās avotu, arī tika iznīcināta, visi tajā esošie gāja bojā. Sprādziens izveidoja pusotru metru platu krāteri. Sprādziens nogalināja 217 cilvēkus, to skaitā arī autocisternas vadītāju, vairāk kā 200 guva smagus apdegumus. Upuri ar degošiem matiem un drēbēm skrēja jūrā, lai nodzēstu liesmas. Daudzi no upuriem sadega līdz nepazīšanai. Vairums no tiem bija apģērbusies tikai pludmales apģērbā, un ēka, kurā atradās viņu dokumenti, eksplozijā tika iznīcināta. DNS testi tajā laikā nebija pieejami, tādēļ upuru identificēšanai tika pieaicinātas ekspertīžu komandas no bojāgājušo tūristu valstīm un visi upuri tika identificēti. Pēc traģēdijas, Spānijā tika aizliegti bīstamo kravu pārvadājumi caur blīvi apdzīvotām teritorijām.
Sidnejas Spoku Vilciena ugunsgrēks (Austrālija)
Spoku Vilciena ugunsgrēks bija traģiska ugunsnelaime, kas notika 1979.gada 9.jūnijā, Sidnejas Lunaparkā. Uguns izpostīja atrakcija parka vienu no populārākajām atrakcijām, un nogalināja sešus bērnus un vienu pieaugušo. Ugunsgrēka patiesie iemesli tā arī palika nenoskaidroti, ir tikai versijas, ka to varētu būt izraisījis elektrības īssavienojums vai pat ļaunprātīga dedzināšana, kuru veikusi kāda nezināma persona. Ugunsgrēka dēļ, atrakciju parks tika slēgts līdz pat 1982.gadam, kad tas atvērās ar jaunu nosaukumu un jauniem īpašniekiem.
Mēzas ielejas nāvējošā migla (Beļģija)
Mēzas ieleja bija vieta, kur atradās daudzas rūpnīcas, to skaitā ķimikāliju rūpnīcas, cinka kausēšanas rūpnīcas un koksa krāsņu rūpnīca, kas visas radīja pastāvīgu piesārņojošo vielu izplūdi gaisā. 1930.gada 1.decembrī, vietējie iedzīvotāji pamanīja dīvainu, biezu un aukstu miglu nolaižamies pār ieleju (temperatūras inversijas rezultātā) Redzamība bija ļoti slikta, knapi daži metri. Iedzīvotāji turpināja savas ikdienas gaitas kā parasti, lai gan migla kairināja acis un bija grūti paelpot. Nākamajā dienā, zīdaiņi, vecāka gadagājuma un daži pusmūža cilvēki, sāka izrādīt nopietnas elpošanas problēmas. Ārsti nevarēja izdomāt pēkšņās "slimības" cēloni, un tad šie pacienti sāka mirt. 3. decembrī vien nomira 30 cilvēki. Nāves gadījumu skaits pieauga. Sakarā ar aizdomām, ka slimības cēlonis ir rūpnīcu ķīmiskie izgarojumi, daudzi iedzīvotāji ieslēdzās mājās un mutei priekšā turēja lupatas, lai nepieļautu miglas nokļūšanu elpceļos. Rūpnīcas par spīti trauksmei tikmēr turpināja savu darbu. Lai novērstu viņu vērtīgo liellopu nāvi, daži zemnieki ieveda savas govis virtuvē. Jēdzienu "smogs" tajā laikā vēl neviens tā īsti neizprata. Daudzi iedzīvotāji uzskatīja, ka miglai virs Mēzas ielejas ir pārdabiska izcelsme. Citi domāja, ka nāvējošie dūmi nāca no indīgās gāzes granātām, ko aiz sevis atstāja vācieši pēc Pirmā pasaules kara. Migla izklīda piecas dienas pēc tās sākšanās un līdz tam laikam miruši bija jau 75 cilvēki. Tūkstošiem bija slimi vai cieta no hroniskām elpceļu slimībām. Divus gadus vēlāk, Beļģijas varasiestādes izmeklējot šo fenomenu, nonāca pie atzinuma, ka migla virs ielejas izveidojās laikapstākļu anomālijas rezultātā, un ka daudzos nāves gadījumus izraisīja toksiskās gāzes no rūpnīcām.
Tev patiks šie raksti
