Iepriekšējās daļas var izlasīt
Lietuvas latvieši
http://spoki.tvnet.lv/vesture/Lietuvas-latviesi-1/690782">Lietuvas latvieši (1)
http://spoki.tvnet.lv/vesture/Lietuvas-latviesi-2/691399">Lietuvas latvieši (2)
http://spoki.tvnet.lv/vesture/Lietuvas-latviesi-3/691613">Lietuvas latvieši (3)
http://spoki.tvnet.lv/vesture/Lietuvas-latviesi-4/691772
Lietava = Lietuva joprojām nevaru atrast kad viens burts nomainīts.
Cik daudz latviešu ir pēc neatkarības atgūšanas Lietuvā 1918. gadā patiesu ziņu nav. Dažādos avotos min 14-15 tūkstošus pilsoņu, bet to, kuri atzīst sevi par latviešiem - ap 40 000. Turpina atgriezties bēgļi no Krievijas. Lietuvas - Latvijas robežu maiņas 1921. gadā arī ienes korekcijas. Daudzi lietuvas latvieši brauc skoloties uz Latviju un tālākām zemēm.
Sākas manāma sabiedriskā Lietuvas latviešu rosība.
Biedrības.
1921. g. nodibina Lietavas Latviešu Savienības Centrālkomiteju Jonišķu miestā.
Tās mērķi apvienot visu Lietavas latviešu politisko un sabiedrisko dzīvi un nodibināt visā pierobežas joslā un iekšzemē latviešu kolonijas nodaļas. Tika izstrādāti plaši statūti, bet, aktīvu sabiedrisku darbinieku trūkuma dēļ, nevarēja savu darbību vēlamos apmēros attīstīt. 1925./6. gadā savienība sāka izdot savu mēneša laikrakstu „Lietavas Latvis", kas pēc 5. numura darbību beidza. Trūka līdzekļu, līdzstrādnieku un arī lasītāju.
No aktīvākām biedrībām minamas :
Alkišķu Lietavas Latviešu Izglītības biedrība ,,Rīts". Nodibina 1919.g.
Tai sākumā apm. 40 biedru, tie galvenā kārtā turienes zemkopji ar nodrošinātu materiālo stāvokli. Pirmajos gados biedrība attīstīja starp vietējiem latviešiem rosīgu darbību: dibināja Akišķu latviešu pamatskolu, uz viņas iniciatīvu tiek dibināta Janišķos latviešu vidusskola (patiesībā augstākas pakāpes pamatskola) un Lietavas latviešu savienība Janišķos, iegādāta latviešu bibliotēka ar apm. 200 sējumiem, ierīkota latviešu lasītava, nodibināta dramatiskā teātra trupa un dziedāšanas koris, sarīkoti dažāda veida priekšlasījumi, ekskursijas .
Alkišķu Lietavas Latviešu pretalkohola biedrība ,,Gaisma,"kura par savu mērķi sprauda vienot kultūras darbā visus Lietuvā dzīvojošos latviešus. Tās centrs ir Alkišķos
Žeimes Latviešu Izglītības Biedrība 1921.g.
Ir bijusi savā darbībā diezgan rosīga, uzvedot gan ar pašu spēkiem, gan
ar pieaicinātiem no Latvijas vairākas teātra izrādes un sarīkojot.
koncertus Žeimes miestā un apkārtnē.
Rāmuču Latviešu bibliotēkas biedrība. Dibināta 1922. g.
Biedrībai 25 biedri. Grāmatu apm. 250 sējumu; tās iegādātas
pašu līdzekļiem.
Skodas Latviešu biedrība,
Skolas
Jonišķu Latviešu Vidusskola un Jonišķu Latviešu Pamaskola. . Skolas nodibinājās jau 1920. gadā Saucas vidusskola, patiesībā augstākas pakāpes pamatskolā. Skaitījās vidusskolā apm. 40 skolnieku, pamatskolā apm. — 50 skolnieku. Problēmas ar skolotāju nokomplektēšanu.
levērojot to, ka no Janišķiem daudz latviešu izceļoja uz Latviju, skolnieku skaits iet pakāpeniski- mazumā.
Skodas Latviešu Pamatskola pastāv jau no 1920. gada un ir viena no darbīgākām skolām. Skolnieku skaits apm. 70. Pie skolas ir vecāku komiteja .
Alkišķu latviešu skola sākusi darboties ap 1898. gadu. No 1920. gada, mācās apm. 80 bērnu.. Pirmais un ilggadējais skolotājs un skolas pārzinis bija Fricis Krūmiņš, Irlavas skolotāju semināra 1898. g. absolvents. Skolu viņš vadīja līdz 1945. g.
Žagares Latviešu Pamatskola no1920. g. apmeklē apm. 70 bērnu.
Skolas vecāku komitejā atrodas vairāki vietējie darbīgākie latvieši un strādā ar labām sekmēm.
Dundurnieku Latviešu Pamatskola Mācās apm. 40 bērnu. Skolā valda lielas nesaskaņas, un jāšaubās par viņas turpmāko eksistenci.
Kruķu Latviešu Pamatskola Šauļu apr. izbeigusi darbību, jo plikuši 20 bērni.
Žeimes Latviešu Pamatskola ir apm. 40 bērnu.
Šventajas Pamatskola- skola ko apmeklēja tikai latviešu tautības bērni, bet tiek pasniegtas visas mācības leišu valodā. Latviešu valoda tikai kā atsevišķs priekšmets! Šventajas-Butinu ciems bija senāk piederīgs pie Rucavas pagasta un vēlāk pie vienots Lietavai. Skolu apmeklē apm. 70 bērnu.
Latvieši apdzīvo galvenārn kārtām pierobežas joslu no Palangas līdz Abeliem-Eglainei. Tomēr vēl atrodamas divas latviešu kolonijas iekšzemē:
Bilunišķu Pamatskola., Šauļu apr. Skolu apmeklē apm. 50 bērnu. Kolonijā un viņas apkārtnē dzīvo apm. 200 latviešu. Kolonija
nodibinājusies apm. 1860. gadā no Bauskas apkārtnes ienācējiem.
Skolā mācās apm. 50 bērnu, bet mācības pasniedz leišu valodā. (!) Biedrību kolonijā nav.
Vismonu Latviešu Kolonija, Radvilišķu pagastā, Šauļu apr. Kolonijā dzīvoja apm. 100 latviešu. Latviešu skolu un biedrību nav.
No žurnāliem visvairāk redz „Atpūtu" un „ Nedēļu". levērojot to, kā Lietavas iestādes liek šķēršļus latviešu laikrakstu ievešanai un pasūtīšanai, tad turienes latvieši sākuši pasūtīt leišu laikrakstus un pamazām pie tiem pierod, jo pašiem sava vietējā laikraksta nav.
Kara sekas jau aizmirstas, dzīve kļūst sevišķi rosīga, kad uz Alkišķu draudzi atnāk no Latvijas mācītājs Gusatvs Rauskiņš.
Palasi vēl rakstus no periodikas un paskaties bildes no mana albūma.
