Rainis
Daugav' - abas malas
Mūžam nesadalās:
I Kurzeme, i Vidzeme,
I Latgale mūsu.
Laime, par musu lemi !
Dod mums mūsu zemi !
Viena mēle, viena dvēsele,
Viena zeme mūsu.
Rainis
Daugav' - abas malas
Mūžam nesadalās:
I Kurzeme, i Vidzeme,
I Latgale mūsu.
Laime, par musu lemi !
Dod mums mūsu zemi !
Viena mēle, viena dvēsele,
Viena zeme mūsu.
Pirmais pasaules karš izmainīja Eiropu. Sabruka impērijas, varu zaudēja senas un slavens valdnieku dinastijas. Radās jaunas valstis. Pirmo reizi vēsturē arī latvieši bija izveidojuši savu valsti - Latvijas Republiku. Dzejnieks Kārlis Skalbe par jauno valsti rakstīja: "1918. gada 18. novembrī tika pasludināta brīva, neatkarīga Latvijas Republika. Bet viņas vēl nebija. Tā bija kā mīksts un negatavs veidojums, kuram bij jāiziet caur pārbaudīšanas uguni. Neredzēta, neapjausta, pussapņu tēls, pusīstenība."
Jaunās valsts pastāvēšanu apdraudēja sarežģītā iekšpolitiskā un starptautiskā situācija. 1919. gada pavasarī dažus mēnešus vienlaikus pastāvēja pat trīs valdības - Kārļa Ulmaņa vadītā Pagaidu valdība ārpolitikā orientējās uz Antantes valstīm, Pētera Stučkas valdība darbojās ar Padomju Krievijas atbalstu, bet Andrievs Niedra sadarbojās ar spēkiem, kas orientējās uz Vāciju.
No 1918. gada beigām līdz 1920. gada sākumam Latvija notika Brīvības cīņas. Valsts iedzīvotājiem bija jāizšķiras - atbalstīt tikko proklamētās Latvijas Republikas Pagaidu valdību vai piebiedroties kādas citas valdības atbalstītāju pulkam.
Iedzīvotāji brīvības cīņās pierādīja, ka Latvijas patrioti spēj aizstāvēt savu valsti. Jau 1919. gada sākumā Latvijas Pagaidu valdība uzsāka cīņu par Latvijas atzīšanu de iure jeb pilnu diplomātisko atzīšanu. Pēc Brīvības cīņām, pēc Latvijas un Padomju Krievijas miera līguma noslēgšanas 1920. gada augustā Antantes valstu Augstākā Padome 1921. gada 26. janvārī atzina Latviju de iure. 1921. gada 22. septembrī Latvija tika uzņemta Tautu Savienībā.