Latvijas personības, kuras tev vajadzētu zināt7
197
1
Guntis Ulmanis (1939)
Pirmais atjaunotās Latvijas Valsts presidents (1993-1999). Dzimis Rīgā. Kopā ar vecākiem 1941. g. izsūtīts uz Krasnojarskas novadu Sibīrijā. Latvijā atgriezās 1946. Gadā. Beidzis LVU Ekonomikas fakultāti. Strādāja sadzīves pakalpojuma sistēma. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas iestājās partijā Zemnieku savienība. 1993. g. viņu ievēlēja 5. Saeimā, bet 7. jūlijā Saeima G. Ulmani ievēlēja par Valsts prezidentu. 1996. g. viņu atkārtoti ievēlēja par Valsts prezidentu. Viņa prezidentūras laikā no Latvijas izveda PSRS karaspēku. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 2000. g. nodibināja eksprezidenta eksprezidenta fondu.
Francis Trasūns (1864-1926)
Katoļu garīdznieks, latgaliešu sabiedrisks darbinieks, publicists, rakstnieks. Latvijas atmodas darbinieks Latgales novadā. Krievijas 1. Domes deputāts. Latgales demokrātiskās partijas dibinātājs. Cīnījās par to, lai latgaliešu rakstu valodā varētu lietot latīņu burtus. 1918. g. 18. novembrī viņu ievēlēja Tautas Padomē. Bija Satversmes sapulces, 1. un 2. Saeimas deputāts. Panāca Kultūras fonda izveidi 1921. gadā. Apbedīts Rēzeknē. Pie Svētā Jēkaba katedrāles Rīgā 2005. g. atklāts piemiņas cilnis. Latgalē “Kalnasātās” iekārtots piemiņas muzejs.
Pēteris Stučka (1865-1932)
Padomju valsts darbinieks, jurists. Dzimis Kokneses pagastā Zemgalē. Beidzis Pēterburgas Universitātea Juridisko fakultāti. Kustības Jaunā strāva dibinātājs un laikraksta “Dienas Lapa” redaktors. Viens no LSDSP dibinātājiem (1904). 1917. g. kļuva par pirmo Padomju Krievijas tieslietu tautas komisāru. 1918. g. decembrī proklamētās Latvijas Sociālistiskas Padomju Republikas vadītājs. Idealizēja sarkano teroru. Pēc sakāves Brīvības cīņas atgriezās Maskavā. Bija PSRS Augstākās tiesas priekšsēdētājs, pasniedzējs Juridiskajā institūtā. Apbedīts Maskavā.
Jānis Stradiņš (1933)
Zinātnieks, ķīmiķis, sabiedriskais darbinieks. Dzimis Rīgā. Ar izcilību beidzis LVU Ķīmijas fakultāti (1956). Sāka strādāt Organiskās sintēzes institūtā. Ieguva ķīmijas zinātņu doktora grādu (1968). 1973. g. viņu ievēlēja par ZA īsteno locekli. Kļuva par Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstures asociācijas prezidentu (1987). Kopš 1992. g. ir LZA goda doktos vesture, apbalvots ar LZA Lielo medaļu (1993). Bija LZA presidents (1998-2004). Viņš veic pērījumus ne tikai ķīmija, bet arī Baltijas un Latvijas zinātnes vesture. J. Stradiņš ar savam dziļajām zināšanām palīdzēja tautai argumentēt savas prasības 3. atmodas laika.
Stenders Gothards (1714-1796)
Baltijas vācu mācītājs, valodnieks, apgaismotājs. Saukts par Veco Stenderu. Mācīja latviešu zemniekus būt tikumīgiem, neaizmirst savu pienākumu. Mudināja muižnieku būt labiem pret zemniekiem. Ar viņa darbību aizsākās latviešu literatūra, taču latviešu tautasdziesmas viņš sauca par blēņu dziesmām. To vietā centās ieviest savas ziņģes. Sarakstījis “Augstas gudrības grāmatu no pasaules un dabas”, kurā apskatīti ģeogrāfijas, fizikas, astronomijas u. c. jautājumi. Viņš veidojis vārdnīcu “Latviešu leksikons” (1789): tai ir divas daļas – latviešu-vācu (7000 vārdu) un vācu-latviešu (14000 vārdu).
Tev patiks šie raksti
