Kāpēc vācieši II Pasaules kara laikā neuzbruka Šveicei? Kāpēc ģenerālis Pattons bija labāks karavadonis nekā Hitlers? Kāpēc lielvalstis nespēja kontrolēt Tuvos Austrumus XX gs beigās? Uz visiem jautājumiem viena atbilde- decentralizēts karaspēks ir dzīvotspējīgāks, stiprāks, manevrētspējīgāks un spējīgāks piemēroties, kā centralizēts.
Šveiciešu kareivis ar automātu dzelzceļa stacijā - neviens nejūtas šokēts
Šveice.
Par mazām valstīm , tādām kā Šveice, ir pierasts domāt kā par vieglu laupījumu kara gadījumā. Bet, ja tas ir tā, kāpēc Hitlera ģenerāļi ieteica Hitleram uzbrukt daudz lielākām valstīm, ar daudzskaitlīgākiem militārajiem spēkiem? Vācu kara stratēģi novērtēja zaudējumus, iekarojot Šveici- un tie tiks prognozēti 200 000 apjomā, tāpēc, ka Šveices armija patiesībā ir visa Šveices tauta. Atšķirībā no citām Eiropas valstīm Šveicē tika veicināta visas tautas apbruņošana un apmācība savas teritorijas aizstāvēšanai. . Un, kaut arī tas skan kā nakts murgi nūsdienu "progresīvajai" liberālajai sabiedrībai, tāds pats murgs tas likās arī vācu militārajām ambīcijām.
Armijas mācības pilsētas ielās- un, atšķirībā no Latvijas, Šveices žurnālisti nerīkoja histēriju medijos un eksaltētas bābas nekvieca sociālajos tīklos
Ko šī aizsardzības stratēģija nozīmēja fričiem
1 Grūti noteikt, kas ir kaujas darbību dalībnieks no pretinieka puses.
2 Bez operāciju centralizētas plānošanas tradicionālās kara taktikas izrādās bezjēdzīgas, nav iespējams noteikt reālos mērķus un uzstādījumus kaujas uzdevumu izpildei.
3 Bez konkrētiem mērķiem uzvaras perspektīva bija neskaidra un tāpēc šaubīga.
Fričiem ne visai patika iespēja izrādīties ilgstošā un asiņainā asinspirtī. tāpēc viņi nolēma uzbrukt Francijas centralizētajai armijai un uzvarēja tikai 6 nedēļās, zaudējot 27,000 vācu kareivju. .Kā arī paredzēja vācieši, kolektīvistiski noskaņotie francūži padevās, tikko to izdarīja viņu valdība.
. Šveice nesatricināmi nostāvēja visu kara laiku neskarta karā, kurš sagrāva visu pārējo Eiropu. Šveice, Valsts, mazāka par Latviju, spēja iedvest respektu daudz spēcīgākai totalitārai kara mašīnai , varenākajai, kādu ir redzējusi cilvēce...
Ģenerālis Pattons pret nacistu centrālo plānošanu.
Jo ilgāk turpinājās karš, jo vairāk uzmanības Hitlers veltīja sava karaspēka menedžmentam. visas Eiropas teritorijā. Feldmaršals fon Runštedts ļaunumu no šāda mikromenedžmenta komentēja tā: "Es nevaru pat nomainīt sardzi pie savas istabas, neziņojot par to fīreram". Beigu beigās tā kā nevienu karaspēka vienību nevarēja pārvietot bez centrālās plānošanas orgānu atļaujas, dinamiskā adaptēšanās, kas ir vajadzīga pat izdzīvošanai, tika faktiski apnullēta.
Džordžam Pattonam bija pretējs piegājiens.. Satriecošās Pattona uzvaras pieraksta viņa zibenīgajai reakcijai un tam, ka viņš atradās tieši blakus kaujas laukam.
Viņš brīvi decentralizēja kaujas lauku, jo ignorēja daudzas pavēles, kuras deva ģenerāļi, kuri atradās aizmugurē. Viņš redzēja kaujas lauka kopējo ainu un ātri izmantoja iespējas, kuras deva pretinieka vājības. kad viņi atklāja savus nodomus kaujas gaitā. , Izmantojot savu decentrelizēto taktiku Pattons, vadot operācijas pierādīja savu spēju piemēroties kaujas apstākļiem un parādīja daudz augstāku veiklību un ātrumu, nekā pretinieks.
Pateicoties Pattonam friči uz savas ādas pa īstam dabūja izbaudīt, kas ir blickrīgs.Vienas- divu nedēļu laikā viņš atkaroja fričiem 600 jūdžu un uzvarēja karu Eiropā mazāk kā pēc gada pēc sabiedroto izcelšanās Normandijā. Ja politiķi nebūtu viņu apturējuši, Pattons bija gatavs ieņemt arī Prāgu.
Decentralizētā stratēģija Tuvajos Austrumos.
Šeit atkal redzams piemērs, kad pretinieks, kurš liekas viegls laupījums, izrādās liels izaicinājums pat atomlielvalstīm. Pa 30 gadiem- no PSRS desmitgadu kara Afganistānas teritorijā līdz amerikāņu ntervencei 2001 gadā- lielvalstis tā arī nespēja iegūt kontroli pār šo reģionu.
Decentralizētajiem spēkiem Tuvajos Austrumos ir tās pašas priekšrocības, kuras šveiciešiem. Lokālo partizānu karu spontānā taktika uzbrūkošajiem neticami apgrūtina pretinieka identifikāciju un iespējas uzminēt viņa uzbrukumus. Tapat kā amerikāņiem Vjetnamā, neparedzams un grūti notverams pretinieks neatstāj iespējas uzstādīt mērķus
Tāpēc cīņa ar decentralizētu pretinieku var paredzami novest līdz karam līdz spēku izsīkumam, pastāvīgi novedot pie ļoti daudzām nāvēm un postījumiem, izsaucot milzīgus ekonomiskus zaudējumus un sabiederības sašutumu uzbrucējvalstī. ASV sabiedrības neapmierinātība ar Irakas karu, kurs sākās 2005 gadā un nesa zaudējumus tuvu 4,4 triljoniem $, apstiprina sacīto. Lielajām valstīm šī iemesla dēļ vajadzētu izvairīties iesaistīties militāros konfliktos ar valstīm, kurās ir decentralizēti militārie spēki.
Decentralizētā aizsardzība ASV
ASV ir centralizēta armija ar ģenerāļiem kabinetos- bet ir arī valsts pilsoņu pašaizsardzība. Un, tā ka vēsture ne vienreiz vien ir parādījusi, ka brīvība- tā ir ļoti efektīva militārā stratēģija, pēdējā var izrādīties p[at efektīvāka, ASV 1/3 mājsaimniecību ir 300 miljoni vienību šaujamieroču. Līdz ar to Ziemeļamerikas kontinents jau ir cietoksnis, .Tas, ka kāda ārvalsts spētu sagrābt ASV- tas ir galīgi garām.
Ka teica Bendžamins Franklins- "Tie, kuri atsakās no brīvības drošības dēļ nepelna un nesaņems ne vienu, ne otru, " Pat iesaucot rezervistus, Ķīnas armijai skaita ziņā izdotos salasīt 5.5 milj karavīru. Par pārējām valstīm pat nerunājot. Un, pieskaitot taktiskās priekšrocības- ASV ir faktiski neuzvarama.
Par Šveici runājot, kapēc būtu jāuzbrūk valstij :
1) kurā 80% iedzīvotāji ir vācieši vai vismaz runā vāciski
2) Kura ir neitrāla pret Vācijas politiku
3) Kurā atrodas 90% banku kas apkalpo gan jūsu legālos gan nelegālos darījumus bez liekiem jautājumiem
4) kurā nav dabas resursu, bet toties vari sap1st tehniku un cilvēkus cīnoties pa kalniem
5) Faktiski viņi jau tāpat darīja visu ko viņiem Ādolfonkulis ''palūdza'' - vēl šodien Šveices banku pagrabos glabājoties no okupētajām teritorijām un žīdiem nop1zģītās vērtslietas 
Raksts labs 
bet Šveici nevar minēt kā piemēru citiem. Jau no seniem laikiem šveici ir glābuši kalni un to radītie apstākļi uzbrucējiem. Šveices snaiperi no otra kalna var apšaut pus armiju, kamēr tie krisdami šļūkā pa nogāzi. Vēl viņiem atliek aiztaisīt ar prettanku bloķētājiem galvenos ceļus un neviens nekur netiks, kamēr tie netiks nojaukti. Latvijā var braukt pāri visam, nekas netaucē, tāpēc mēs nevaram veiksmīgi taisīt barikādes. Viņus var slavēt pra to, ka pilknīgi visi iedzīvotāji tiek apmācīti.
Par Shveices aizsardzibas iespejam ,protams ir taisniba,bet ne jau tadelj Hitlers tai neuzbruka.Vispar Shveices ,,imunitate ,,izsakama divos vardos,bankas un neitralitate. Visam pusem tas ir izdevigi. Ja Hitleram butu vajadzigs ,ienjemtu nedeljas laika,visi resursi prieksh tam Vacijai bija. Nebija vajadzibas,pareizak sakot vajadzeja tieshi tadu Shveici ,pa kuru vacu specialie dienesti shiverejas ,ka pa savu kabatu.
sabiedrotie salasas piem asv, uk, francija, utt. un vienkarsi iet pari vacijai un visus novac.
es domaju kapec visi sabiedrotie nesalasijas kopa un vienkarsi nepargaja pari tai vacijai, tad tak viniem nebutu nekadas iespejas.
Blēņas. Stāstu kāpēc.
1. Jebkura armija ir organizācija un mehānisms. Bez šaubām, ja šī saimniecība ir neelastīga un nedara neko, nesagaidījusi komandu (vai vismaz saskaņojumu) no augšas, tad nekāda efektīvā karošana nesanāks. Tomēr jelkādas stratēģiskās operācijas ir iespējamas tikai ar centralizētu vadību un plānošanu. Pretējā gadījumā būs parastā situācija, kad labā roka nezina, ko dara kreisā un otrādi.
2. Par Šveices modeli te jau cilvēki komentāros pareizi norādīja - pirmkārt tomēr tas banku-finansu sektors, kas garantē Šveices drošību, militārais nāk stipri pēc tam. Un vēl bez tā, ka Šveice nupat jau diezgan izsenis piekopj neitralitātes politiku, jāņem vērā arī tas, ka mūsdienu Rietumeiropas vidū ārējs militārs apdraudējums praktiski neeksistē.
3. Par Amerikas piLsoņu LiMiciju (t.i. par tām bruņotajām mājsaimniecībām). Tam nav nekādas nozīmes KARA gadījumā, vienkārša iemesla dēļ - bruņotajām mājsaimniecībām nav ne artilērijas, ne prettanku, ne pretgaisa ieroču. Bez tiem neko nopietni nepakarosi. Nez kāpēc arī visādiem rebeļiem Lībijās un Sīrijās bez sākotnējiem kalašņikoviem arsenāls pie pirmās iespējas papildinās ar tehnikāļiem (mašīnām ar ložmetējiem, vēlams lielkalibra), artilērijas ieročiem un bruņutehniku (gan paštaisīto, ar metinātām metāla plāksnēm, gan - pie pirmās iespējas - ar reāli militāro)? 
4. Gan amerikāņi Vjetnamā, gan Padomju Armija Afganistānā saskārās ne tik daudz ar partizanščinas efektivitāti, cik ar pretinieku, pret kādu nebija gatavojusies karot - jo gan amerikāņi, gan sovjeti pēc WW2 gatavojās jaunam WW2 - regulārā armija pret regulāro armiju, ar kodolieroču izmantošanu no abām pusēm. Partizānus (jo īpaši jaunos, specifiskos apstākļos - džungļos, kalnos un tuksnešos) trenkāt nemācēja ne vieni, ne otri, bet, kad to iemācījās, gan viens, gan otrs karš jau bija zaudēts politiski. Kas attiecas uz Čečeniju, tad tur arī ne tik daudz `čečeni bija izcilil karotāji`, cik Krievijas armija bija čempione, pardon, ra$pi*ģaistvā, jo īpaši Pirmajā karā un jo īpaši Groznijas operācijā 1994/1995. Btw arī visu krievu zaudējumu lauvas daļa pienākas tieši uz šo operāciju, pēc tam čečeniem ar `stratēģiskām uzvarām` aizgāja stipri mazumā (ibo minētā ra$pi*ģaistva Krievijas armijā pakāpeniski tomēr pašapkarojās).
Shveice kristu paris nedelju laika ,ja Hitleram butu tada vajadziba.Neglabtu nekadi kalni.Visparzinams ,ka Vacijai bija labakais kalnu karaspeks uz to laiku un labakaa aviacija,nobumbotu un ienjemtu parejas,bloketu vietejos utt.Visam valstim bija izdevigi izmantot Shveices bankas un ,,neitralitati,, .Zinams ,ka kara laika Vacijas specdienesti(ari citu valstu)diezgan aktivi uzdarbojas pa ,,neitralo,,valsti.
