Viena no noklusētajām katastrofām- un tai pašā laikā katastrofa, kuras upuru skaits pārsniedz pat "Titānika" avārijā bojāgājušo skaitu...Ja "Titāniks aiznesa jūras dzelmē 1517 dzīvību, tad "Sultana" katastrofā gāja bojā 1800 cilvēku. Par "Sultana" katastrofu nerunā pat Amerikā, nerunājot nemaz par pārējo pasauli.
Kuģa "Sultana" katastrofa18
766
0
Beidzoties Amerikas pilsoņkaram radās vajadzība aizsūtīt mājās simtus tūkstošu kareivju un virsnieku, tai skaitā arī atbrīvotos karagūstekņus. Pēc grafika karagūstekņiem vajadzēja sapulcēties Misisipi upes ostā Viiksburgā. Turp viņi devās kā nu prazdami - ar ratiem, laivām, pa dzelzceļu, kājām. Viksburgā viņus bija paredzēts iesēdināt kuģī un aizvest uz ziemeļiem, uz Ilinoisu. Federālajiem ierēdņiem bija tiesības noslēgt kontraktus ar privātajām kuģu kompānijām. Valdība maksāja 5-10 $ par katru pasažieri atkarībā no dienesta pakāpes- tajos laikos lielu naudu. Par trekno kumosu cīnījās divas kuģu kompānijas: "Atlantija- Misisipi" un "Tautas tirdzniecības līnija" Konkursā uzvarēja pirmā, kaut arī loģiskāk bija noslēgt līgumu ar abām. "Atlantikai" bija tikai viens kuģis- "Sultana", ar kuru acīmredzami nepietika, lai pārvadātu milzīgās pasažieru masas. "Tirdzniecības līnijām" tai laikā ostā stāvēja divi kuģi. Viksburgā uz "Sultanas" klāja uzkāpa 2300 cilvēku, kaut gan tur bija vietas 376 pasažieriem. Bez bijušajiem karagūstekņiem tur bija vēl apmēram 500 civilo pasažieru- galvenokārt sievietes un bērni. Brīnumaini saglabājusies fotogrāfija rāda, ka cilvēki tur bija sabāzti kā siļķes mucā Pēc izdzīvojušo atmiņām pasažieri varēja tikai stāvēt, un tad arī tikai uz pirkstgaliem. Kā optimistiski paziņoja kuģa kapteinis (viņš arī īpašnieks) "my steamboat overcrowded but not overloaded"- uz mana kuģa ir pārāk daudz cilvēku, bet tas nav pārkrauts"
Pēdējā pietura "Sultanai" bija Memfisā. Pusstundu pēc izbraukšanas sprāga trīs no četriem tvaika katliem. Ugunsgrēka liesmas bija redzamas 10 jūdžu attālumā. Pēc speciālistu domām sprādziens vienā mirklī aiznesa 800 cilvēku dzīvību, pārējie mira no apdegumiem, traumām vai noslīka. Glābšanas laivas sprādziens sašķaidīja gabalos, cilvēki glābās, turoties pie kuģa atlūzām. Cietušo stāvokli pasliktināja nakts, aprīļa aukstums un tas, ka viņi karagūstekņu nometnē bija stipri novārdzināti.
Tāda izmēra katastrofu nevarēja vienkārši norakstīt kā nelaimes gadījumu. Sekoja virkne valdības un dienesta izmeklēšanu. Tiešie un netiešie vainīgie centās novelt atbildību viens uz otru, kā izteicās federālās komisijas priekšsēdētājs ģenerālis Vošborns: "visi bija devuši un saņēmuši kukuļus". Summējot faktus, var teikt, ka "Sultanas" katastrofā bija vainīga nevis tehnika, bet cilvēciskā alkatība. Kuģim bija nedaudz vairāk par diviem gadiem. Tas bija moderns, labi uzbūvēts kuģis, un katastrofa varēja nenotikt. Tā kā katastrofā bija vainīgi pārāk daudzi augsti stāvoši cilvēki, konkrētus vainīgos tā arī neatrada. Pēc piecām dienām tika nogalināts prezidents Linkolns, un šis notikums aizēnoja notikumus Memfisā. Par katastrofu liecina pieticīgs piemineklis pie vietējās baptistu baznīcas un piemiņas zīme kuģa bojā ejas vietā.
ASV ar bijību izturas pret katru daudzmaz cienījamu vēsturisku notikumu un cenšas to iemūžināt. "Sultanas" gadījumā parādās neparasta vienaldzība. Tikai dažas fotogrāfijas Jūras muzejā un viss. Valstī ir "Sultanas" avārijā bojā gājušo pēcteču biedrība. Jau ne pirmā tās biedru paaudze cīnās par pieminekļa uzcelšanu šajā vietā, bet visu laiku atduras pret klusu varas iestāžu pretestību. Pēdējais mēģinājums šogad atkal beidzās neveiksmīgi.
Laikam tāpēc daudzi aculiecinieki vēl mūsdienās ir redzējuši avarējušā kuģa liesmojošo rēgu Misisipi ūdeņos
Tev patiks šie raksti
Interesants raksts.
