12 metru augsto dubulto mūri Konstantinopole teju tūkstoš gadu ir neieņemams cietoksnis. Cīņā ar aizsargbūvi ir spiesti padoties gan huņņu, gan persiešu, gan arābu karapulki.
Kristiešu spēcīgākais bastions - Konstantinopole7
37
0
Konstantinopoli 324. gadā nodibināja Konstantīns I, dēvēts arī par Konstantīnu Lielo, – pirmais romiešu imperators, kurš pieņēma kristietību. Pēc iekšēju nesaskaņu perioda viņam bija izdevies atjaunot Romas impērijā vienotību, un to viņš tagad gribēja nostiprināt ar jaunu galvaspilsētu. Tāpēc imperators pārbūvēja nelielo Bizantijas pilsētu pie Bosforas jūras šauruma, un pārdēvēja to par Konstantinopoli, piešķīra tai galvaspilsētas statusu. Pilsētai bija plaši tirdzniecības sakari, turklāt tā atradās izdevīgi tuvu Āzijas provincēm.
Kā stāsta baznīcas vēsturnieks Filostorgijs, pats Konstantīns I, ejot kājām ar šķēpu rokā, iezīmējis jaunās galvaspilsētas un līdz ar to arī pilsētas mūra robežas. Konstantinopole auga tik lielā ātrumā, ka iezīmētā platība drīz kļuva par mazu. Imperators Teodosijs II, kurš Austrumromas impērijā valdīja 408.–450. gadā, nolēma palielināt pilsētas platību un uzbūvēt jaunu mūri.
Konstantinopoles straujā izaugsme nebija vienīgais iemesls, kāpēc imperators vēlējās sagādāt tai jaunu aizsargbūvi. Galvaspilsētas bagātības un teju mītiskais Austrumu un Rietumu pasaules vārtu statuss padarīja to par pievilcīgu laupījumu iekarotājiem, it īpaši “barbariem” – citām tautām, kas dzīvoja apkārt impērijai. *Par barbariem dēveja visus, kas nerunāja, Grieķu, Latīņu valodā
Konstantinopoles iekarošana 1453.g (P ārlecam laik ā) Turki jau sen kāroja ieņemt Konstantinopoli, bet ģeopolitiskā situācija kļuva turkiem labvēlīga tikai XV gs. vidū. Sultāns Muhameds II sapulcēja vismaz 100 000 karotāju lielu karaspēku un aplenca Bizantijas galvaspilsētu no sauszemes puses. Turki ieveda savus kuģus Marmora jūrā un pārtrauca Konstantinopoles sakarus ar ārpasauli. Tā kā Bizantija tolaik bija trūcīga, tā varēja sapulcēt tikai 10 000 vīru lielu armiju, bet tautu apbruņot vara baidījās.
Turkiem bija tā laika visspēcīgākā artilērija Eiropā. Ar milzīgiem lielgabaliem tie dienu un nakti grāva pilsētu. Kad pilsētas aizstāvji atsita pirmo nikno uzbrukumu, turki sāka rakt apakšzemes eju zem pilsētas vārtiem. Ielenktie atminēja turku plānus un uzspridzināja eju kopā ar turku karavīriem.
Neveiksmes saniknots, Muhameds II pavēlēja ievest kuģus Konstantinopoles iekšējā ostā – Zelta ragā, lai pilsētu aplenktu arī no ziemeļu puses, kas bija vāji aizsargāta. Līča ieejai bija priekšā masīva ķēde, kurai pāri nevarēja izlauzties neviens kuģis. Tad turki naktī izveidoja koka platformu, nozieda to ar biezu tauku kārtu un pa sauszemi pārvilka savus kuģus uz Zelta ragu.
Aplenkuši Konstantinopoli no visām pusēm, turki 29.maijā uzsāka izšķirošu triecienu. Viņiem izdevās ieņemt daļu pilsētas mūru un ielauzties pa vārtiem. Asiņainā cīņā krita pēdējais Bizantijas imperators. Konstantinopole tika ieņemta 53.aplenkuma dienā un līdz ar to 1453.gada 29.maijā beidza pastāvēt Bizantijas impērija – pēdējā Romas impērijas daļa.
Titulbilde
Tev patiks šie raksti
