2008. gadā norisinājās karš, ko citi dēvēja par militāro konfliktu. Karš starp Gruziju un Krieviju, kura, izmantojot par ieganstu divas Gruzijas provinces – Dienvidosetiju un Abhāziju -, ir pielietoja bruņotu spēku un veica militārus uzbrukumus Gruzijas teritorijā. Oficiālais iemesls, kāpēc Krievija ir uzsāka karu, bija tāda, ka tā vēlas aizsargāt savus pilsoņus un viņu "tiesības" (Var vilkt paralēles ar...)
Krievijas - Gruzijas Konflikts (2008)7
67
0
Gruzija pēc „Rožu revolūcijas” 2003. gadā politiski ir pagriezusies pret Rietumiem un Krievijas ietekme šajā valstī un reģionā vājinās. Tāpat Gruzija vēlas iestāties NATO, kas pēc šiem notikumiem tik ātri nenotiks. Pēc Kosovas neatkarības atzīšanas, Krievija ir zaudējusi ietekmi Balkānos. Vēl vienu līdzīgu stratēģisko zaudējumu, šajā gadījumā — Abhāzijas nonākšanu Gruzijas kontrolē un Tbilisi iekļaušanos eiroatlantiskajās struktūrās, tā ir nolēmusi nepieļaut, tādēļ arī tiek uzskatāmi demonstrēta gatavība nepieciešamības gadījumā “aizstāvēt savus pilsoņus”
Diemzel šis karš parādīja „Rietumu” attieksmi pret Krieviju un tās spēka demonstrāciju, kā arī Eiropas atkarību no Krievijas energoresursiem. Neaizmirsīsim, ka ir Čečenija u.c. teritorijas, kurās risinās bruņoti konflikti un kurus Krievija dēvē par valsts iekšējo lietu un citu valstu iejaukšanās ir nepieļaujama. Krievija uzskata, ka šajos apgabalos agresiju izrāda un uzbrukumus veic vietējie bandīti un teroristi.
Ir dzirdēts arguments par labu Abhāzijas un Dienvidosetijas atdalīšanai no Gruzijas – abhāzi un osetīni vēlas brīvību no Gruzijas tāpat, kā latvieši savulaik vēlējās un izcīnīja savu valsti. Šim argumentam grūti piekrist, jo šo tautu un teritorijas atšķelšanos no Gruzijas (un ticamāk vēlāku pievienošanos Krievijai) lielākoties vēlas panākt pati Krievija.
Konflikta laikā tika pastrādāti noziegumi, kas starptautiskajās tiesībās minēti kā tādi, tostarp civiliedzīvotāju nogalināšana, piespiedu pārvietošana un nekontrolēti uzbrukumi civiliedzīvotājiem. Gruzijas bruņotie spēki sakauti un sakāve tos ievērojami demoralizējusi. Krievija konflikta par Dienvidosetiju laikā ievērojami nostiprinājusi savas stratēģiskās pozīcijas Kaukāzā.
Abu pušu — gan Gruzijas, gan Krievijas — militāro darbību rezultātā dzīvību zaudēja ievērojams cilvēku skaits, kā arī tika sagrauta civilā infrastruktūra; tā kā saskaņā ar ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) rīcībā esošajiem datiem vairāk nekā 158 000 cilvēku — 128 000 Gruzijā un 30 000 cilvēku, kuri bēgļu gaitās devušies uz Krieviju, — kauju dēļ bijuši spiesti pamest mājokļus.
Tev patiks šie raksti
