›

Katastrofas, kuras izmainīja pasauli 14

189 0

Pasaulē ir notikušas tūkstošiem katastrofu, kuras izmainīja mūsu pasauli. Šajā un citos turpmākajos rakstos apskatīšu šīs katastrofas un pastāstīšu par tām jums!

Nāve visu svēto dienā

1755. gadā bijušās Portugāles impērijas galvaspilsētā Lisabonā bija vairāk nekā 225 tūkstoši iedzīvotāu. Tolaik šī pilsēta bija viena no skaistākajām un ietekmīgākajām. 1. novembra rītā iedzīvotāji devās uz baznīcām, kuru tur bija daudz. Pusdesmitos visu Lisabonu satricināja spēcīgs pazemes grūdiens. Dziļi zem zemes nodunēja pērkons. Sekoja vēl divi spēcīgi grūdieni. Pēdējais ilga tikai divas minūtes, taču ar to pietika, lai tiktu sagrautas daudzas mājas, veikali, baznīcas un pilis. Pēc tam šķita, ka iestājusies nakts: milzu putekļu mākonis pārklāja drupas. Zemestrīcei sekoja ugunsgrēks, kurš iznīcināja to, kas vēl bija palicis. Tad no ostas puses vēlās milzu paisuma vilnis, kas savā ceļā paņēma visu. Pilsētā no 20 tūkstošiem celtņu 17 tūkstoši bija sagrautas. 60 tūkstoši cilvēku aizgāja bojā. Tika sagrautas visas baznīcas, taču iela, kurā bija koncentrētas prieka mājas, palika stihijas neskarta. Vienīgā visā Lisabonā.

Vilnis vienpadsmit stāvu mājas... Autors: ML Katastrofas, kuras izmainīja pasauli

Vilnis vienpadsmit stāvu mājas augstumā

1896. gada 15 jūnijs Sanriko pilsētā japāņu salā Honsju bija ļoti apmācies. Taču, par spīti drēgnajam laikam, pilsētas iedzīvotājiem un tās viesiem bija labs garastāvoklis: tuvojās Japānā populāri reliģiski svētki. Vakarā lietus pārstāja, tad pēkšņi notika kaut kas briesmīgs: jūra atkāpās no krasta un tur, kur tikko bija ūdens, gulēja bezgala daudz zivju. Pēc tam no krasta puses atskanēja lielgabalu zalvēm līdzīga dunoņa. Pirms cilvēki paspēja kaut ko saprast, 30 metrus augsts vilnis ar ātrumu 700 km stundā triecās uz krastu. Daudzi centās paglābties apkārtnese augstākajās vietās, taču nepaspēja. Izdzīvoja tikai daži vecīšī, kuri bija atstājuši svētkus, lai uz kāda paugura uzspēlētu japāņu tradicionālo spēli "go". Cunami aiznesa 27 tūkstošus dzīvību, vairāk nekā 90 tūkstoši cieta, 10 600 mājas aizskaloja jūrā, 2500 nami tika daļēji sagrautas.

izveidot rakstu izveidot testu

Jauna slimība

1976. gadā Filadelfijā ikgadējā kara veterānu tikšanās reizē daudzi negaidīti sajuta vārgumu un sāpes muskuļos. Pēc tam viņiem kļuva vēl sliktāk: cēlās temperatūra un sākās drudzis. No 183 saslimušajiem nomira divdesmit. Šoreiz tas bija jauna veida plaušu karsonis. Vēlāk noskaidrojās, ka, sākot ar 1965. gadu, šīs slimības atsevišķi gadījumi ir bijuši. No tā laika "veterānu slimība" par sevi atgādina katru gadu.

Tornado gads

1953. gadā no janvāra līdz jūnijam ASV plosijās kopumā 25 tornado. Daudziem valsts rajoniem bija nodarīts liels posts. 11. maijā tika iznīcināta Teksasas štata pilsētas Veiko centrālā daļa un nogalināti 114 cilvēki. 8. jūnijā tornado pārbrāzās pār Mičiganas štata dienvidaustrumiem un Ohaio štata ziemeļiem. Tikai Flintā vien gāja bojā 113 cilvēki. 9. jūnijā viesulis - togad visstiprākais - uzbruka ASV Atlantijas piekrastes ziemeļiem, Jaunskotijai un, ceļu turpinot, Masačūsetsas štatam. Vusteras pilsētas nodeva - 94 cilvēku dzīvības.

Dzīvie skeleti

1942. gadā japāņu armija ieņēma Birmu. Bēgļi pāri kalniem devās uz Bengāliju. Oktobrī sāka pūst ciklonu vēji, kuri iznīcināja lielāko daļu ražas tieši pirms tās novākšanas. Dabas katastrofa un bailes no pretinieku iebrukuma panāca strauju pārtikas produktu cenu pieaugumu. Zemnieki nebija spējīgi samaksāt par ēdienu, jo bija jāmaksā astoņas reizes dārgāk nekā parasti. Britu valdība nelaimes apjomu saprata tikai tad, kad izbadējušies bēgļu pūļi pienāca pie Kalkutas. Neviens īpaši nesteidzās palīdzēt. Bads un holera bija negausīgi. Viens no izmeklēšanas komisijas parstāvjiem ziņoja, ka upuru skaits bijis apmēram viens miljons cilvēku.

Lēcieni pretī nāvei

1971. gadā vienā no Ziemassvētku dienām Dienvidkorejas galvaspilsētas Seulas nupat atvērtajā viesnīcas restorānā virtuvē uzsprāga gāzes plīts. Vienā mirklī liesmas pārņēma visu celtni, sadedzinot 165 cilvēkus. Ugunsdzēsēji bija bezspēcīgi. Cilvēki lēca no degošajiem numuriem, un zem logiem nācās noklāt viesnīcas matračus. Daudzi lēcēji nositās, bet tie, kas neriskēja, sadega liesmās. Pēc ugunsgrēka sadegušos varēja atpazīt tikai pēc gredzeniem vai pulksteņiem. Vēlāk noskaidroja, ka viesnīcas ugunsdrošības aprīkojums bijis varas iestāžu apstiprināts, taču celtniecības laikā projekta vadītāji patvaļīgi veica dažas izmaiņas, kas bija traģēdijas iemesls. Pēc trim gadiem Seulā nodega vēl divas viesnīcas. Arī šajās celtnēs celtniecības laikā bija pārkāpti ugunsdrošības noteikumu normatīvi.

Pinatubo

Šis vulkāns Filipīnās snauda 600 gadus. 1991. gada 9. jūnijā notika stiprs izvirdums, un kopš tā laika Pinatubo nedod mieru apkārtējo rajonu iedzīvotājiem. No krātera periodiski izlaužas divdesmit kilometrus augsti gāzes, pelnu un akmenas atlūzu stabi. Musonu lietu laikā vulkāna izmestie mākoņi sajaucas ar lietus ūdeni, radot pabiezu šķidrumu. Dubļu straumes, kuras sasniedz desmit metru biezumu, norauj tiltus un aizsprostus, applūdina ciematus pat 50 kilometru atstatumā no vulkāna. 100 kilometrus attālā Manila bieži vien tiek pārklāta ar biezu pelnu kārtu. Spēcīgie pazemes grūdieni, kas pavada izvirdumus, nodara nopietnus bojājumus amerikāņu aviobāzei "Klark"", kuras remonts tad tiek veikts ekstremāli īsā laikā. Kopš 1991. gada ir gājuši bojā tūkstoš cilvēku, 300 tūkstoši palikuši bez pajumtes. Par upuriem kļuva arī 50 aetas cilts locekļi, kuri tika dzīvi aprakti savās alās vulkāna nogāzēs.