Kas izraisa cilvēka nāvi un slimības? (vēsturē)16

Senie grieķi (Hipokrāta laikā). Saskaņā ar Hipokrāta mācību, pēc etioloģijas(zinātne par slimību rašanos) slimības dalās divās grupās – iekšējās un ārējā. Ārējās ir atkarīgas no gadalaika, gaisa tempatūras, ūdens, atrašanās vietas, iekšējās – no individuālas problēmas, atkarīgas no barošanas un cilvēka nodarbošanās. Atkarībā no laika apstākļiem izplatās atsevišķas slimības. No šejienes arī radusies Hipokrāta mācība par klimatu. Cilvēka vecumu var salīdzināt ar gadalaiku – katrā vecumā ir cilvēkam ir dažāds daudzums siltuma.

Pēc viņa domām, veselība ir atkarīga no šķidrumu līdzsvara. Slimību laikā šķidrumi mainījās - piemēram iesnas- no sākuma sāļš ūdens, vēlāk dzeltenas gļotas, tādēļ ārsti uzskatīja, ka ķermenis atveseļojoties it kā ''pārgremo'' šīs sulas. Kamēr šķidrums slimības laikā nemainās slimība ir zenītā.

Tāds bija uzskats par slimību cēloņiem.

Senā Roma. Gars vairs netiek uzskatīts par ķermeņa ietekmētāju. Visu nosaka 4 elementi - siltums, sausums, aukstums, mitrums.  Karstums un sausums izraisa  karstās slimības(ar drudzi), aukstums un mitrums - flegmatiskās kaites, aukstums un sausums - melanholiju. Pēc nāves viss kļūst auksts un sauss.

Viduslaiki. Nav tādas slimības pret kuru nebūtu burvestību. Vēl joprojām slimības ārstē pēc Senā Romas 4 elementu principa- veselība ir tad, ja tie visi ir līdzsvarā - asinis, gļotas, melnās un dzeltenās gļotas. Tādēļ arī populāra kļuva asiņu nolaišana, lai iegūtu šo harmoniju. Bet lieki piebilst, ka tas tieši palielināja izredzes nomirt.

16. gs. sākas astroloģijas kults Paracelza dēļ  - tas ir- viņa dēļ  valda uzskats, ka katra orgāna darbība ir saistīta ar planētām, kuras ir jāņem vērā ārstam un jāmēģina tās ietekmēt. Slimības rodas no zvaigznēm, indēm, burvestībām, dabas ietekmes dēļ vai no Dieva (kā sods). Tās var izārstēt ar lūgšanām un zālēm - zāles ir metāliskie savienojumi.

17. gs atklāja mikroskopu, kas rada daudzus atklājumus, taču slimību cēloņi tāpat ir diezgan mistiski.

Ļoti populāri bija J.B. Van Gelmonta uzskati - dzīvības sākumi jeb arheji valda pār ķermeni. Katrai ķermeņa daļai ir savs arhejs, visi tie sastāv no lielā arheja; augstāka par arheju ir tikai Dvēsele. Mazākie arheji attiecas uz ķermeņa šķidrumiem. Ja arhejs nemainās - ķermenis ir vesels, ja arhejs ir ''nobijies'' , tad tā ir slimība. Lai izveseļotos šo arheju vajadzēja nomierināt - ar vīnu, opiju, dzīvsudrabu, antimonu.

Vēlāk šī teorija tiek uzlabota - Ķermeni ietekmē tajā esošie sārmi un skābes, kas atrodas disbalansā arheju dēļ.

17. gs otrajā pusē rodas jaunas teorijas.  Dzīvība pastāv, jo kustas asinis un citi šķidrumi(nevis tie, kuri tika domāti visu šo laiku). Šo šķidrumu daudzums asinīs, ko nosaka gari, arī nosaka veselību.  Viss ir atkarīgs no asinsrites - siltums, muskuļu funkcijas, dažādas novirzes, vājprāts, intelekts, visi spēki. Tiek uzskatīts, ka asinis sastāv arī no cietām daļiņām. Tās arī tiek uzskatītas par slimību vaininiecēm, jo ja tās kustās nepareizi, tad tās beigās traucē plūst ķermeņa šķidrumiem.

18. gs uzskats - lielāko daļu slimību izraisa nervu sistēmas traucējumi, kurus izraisa dusmas un negatīvas emocijas.

Tā kā  nākamreiz, kad iesiet pie ārsta, priecājieties, ka ir beigusies šī tumsonība, kuras dēļ upuru bija vēl vairāk nekā no slimībām.

Ceru, ka bija interesanti! Līdz nākamajai reizei! :)