Sveiki Spoki !!!Neons ir ķīmiskais elements - cēlgāze, kura simbols ir Neun un atomskaitlis ir 10. Neons ir ķīmiski inerts un neveido savienojumus (elektriskā izlāde var ierosināt Ne2+ tipa molekulāro jonu veidošanos). Neonu 1898. gadā atklāja skotu ķīmiķis Viljams Remsijs (William Ramsay) un angļu ķīmiķis Moriss Travers (Morris Travers).
Ķīmiskā elementa nosaukums ir radies no grieķu vārda νέος(néos), kas nozīmē "jauns".
Neona viršanas temperatūra ir -246,048 °C, savukārt, kušanas temperatūra ir -248,67 °C. Vēl zemākas viršanas un kušanas temperatūras ir tikai ūdeņradim un hēlijam.
Neona ķīmiskās īpašības
Normālos apstākļos neons ir ķīmiski inerta gāze. Ar citiem ķīmiskajiem elementiem, praktiski, savienojumus neveido.
Atrašanās dabā
Neons ir viens no visizplatītākajiem elementiem Visumā. Vairāk ir tikai ūdeņradis, hēlijs, skābeklis, slāpeklis un ogleklis. Uz Zemes neons nav tik izplatīts ķīmiskajiem elementiem. Dabā neons ir sastopams gaisa sastāvā (0,0018 %), un no gaisa to arī iegūst. Neonu, škidrā veidā, atdala no hēlija, adsorbējot uz aktīvās oglītes, ko dzesē ar šķidru slāpekli. Otra atdalīšanas metode ir neona izsaldēšana, kā dzesētāju lietojot šķidru ūdeņradi. Zemes garozā neons ir vēl retāk sastopams (0,000 000 5%).
Dabiskais neons sastāv no trim stabiliem izotopiem — neona-20 (90,48% no kopējā neona daudzuma dabā), neona-21 (0,27%) un neona-22 (9,25%). Ir zināmi vēl pieci nestabili neona izotopi.
Izmantošana
Neonu lieto dažādām gāzizlādes spuldzēm (tas spīd oranžsarkanā krāsā). To lieto arī gāzizlādes stabilitronu un dažu citu elektronisko ierīču pildīšanai.
