Arī Baltijas piekrastei ir sava leģenda par nogrimušo pilsētu- sena teiksma par bagāto tirdzniecības pilsētu Vinetu...
Kā gāja bojā ziemeļu Atlantīda16
950
2
"Vineta bija neredzēti bagāta pilsēta, kuru pret kareivīgo vikingu uzbrukumiem sargāja augstas sienas un spēcīgi torņi, jo pārāk bieži iedzīvotāji bija cietuši no jūras kaimiņiem, Te mita galvenokārt jūrnieki un tirgotāji, kas tālu un plaši ceļoja pasaulē, un atveda preces un dārgumus no citām valstīm, ar ko izdaiļot mājas. Pat stikls un stikla izstrādājumi- nedzirdēts luksusa tajā laikā- šajā ziemeļu ostas pilsētā nebija retums. Cilvēki Vinetā bija bagāti, bet arī lepni un augstprātīgi. . Nekas nebija pietiekami labs, un viņu augstprātība nezināja robežu.
Viņi bija kristieši, bet vairāk nosaukuma nekā patiesības pēc. Viņi domāja pietiekami darījuši, kad viņi deva bagātīgus ziedojumus baznīcai. Baznīcas bija tukšas, iedzīvotāji vairāk paļāvās uz saviem vecajiem mājas dieviem. Kad mācītāji viņus centās pamudināt apvaldīt savas kaislības un nožēlot grēkus, brīdinot no debesu soda, viņi smējās.
Lielajā Piektdienā zvani atkal veltīgi aicināja pilsētas iedzīvotājus uz baznīcām, neviens nejuta vajadzību turp doties.
Lai arī Lieldienas šeit svinēja, tas notika pie bagātīgi klātiem banketu galdiem, tāpēc neviens neredzēja ārkārtīgi bīstamas pazīmes dabā, kaut gan briesmu vēstnešu bija daudz.
Kaijas klaigāja virs cietzemes un vārnas un kraukļi ķērkdami lidinājās virs meža kokiem. Debesis klāja tumši mākoņi un gaiss bija tik spiedīgs, ka bija grūti pat elpot.Ap pusdienu no ziemeļaustrumiem cēlās vētra, kuras intensiāte pieauga ik,minūti. Arī apdullinoši rēcoši viļņi strauji gāzās pret molu un reizēm pat atstāja pravas sāļas lāmas krastā. Mežā lūza koku stumbri un zari un jau pēcpusdienā bija tik tumšs kā vakarā. No melnajiem mākoņiem krita krusa un lietus lija straumēm. Viļņi kļuva arvien augstāki, un drīz viss jūras krasts pazuda zem ūdens un pēc tam jau sāļas straumes gāzās uz pilsētu. Tikai tad izmisuma kliedzieni atskanēja ielās un svētki tika pēkšņi pārtraukti.
Baisa rēkoņa līdz ārpratam pārbiedēja pilsētas iedzīvotājus, un neviens nesaprata, vai tā nāca no no debesīm, vai no zemes. Taču brīdi vēlāk, milzīga zemes plaisa pāršķēla mežu, pilsētas mūrus un ēkas. un plaisā saka gāzties iekšā ūdens Nebija ko domāt par glābšanos, jo vētra trakoja visu cauru nakti un tikai pret rītu visu četru elementu trakošana beidzās. Lepnā pilsēta Vineta bija pazudusi no zemes virsas. ar visu savu varenību, bagātību, skaistajiem mežiem un auglīgajām pļavām, kuri to ieskāva, dodama vietu mūžīgajai jūrai..."
Dažādi pētnieki teiksmaino pilsētu novieto dažādās Baltijas jūras piekrastes vietās.
Vai ir iespējama veselu pilsētu un salu bojā eja antīkajā periodā un viduslaikos šajā vietā? Baltijas jūras vēsture pieļauj šādu iespēju. Pirmajā tūkstošgadē zem Baltijas jūras viļņiem pazuda milzīgas teritorijas, Baltijas jūra ir pati jaunākā jūra uz mūsu planētas, tai ir tikai 16 000 gadu- ģeologu valodā tas nozīmē, ka tā ir svaiga ka tikko cepts pīrādziņš, jo ģeoloģijā miljoni gadu ir tāda normāla mērvienība. Un Vinetas, tāpat arī romiešu leģendās minētās teiksmainas Dzintara salas pēkšņā bojā eja bija pilnībā reāli iespējama
Lielbritānija un Īrija bija savienotas ar Eiropu vēl pēdēja apledojuma laikā, Helgolandes arhipelāga platība XI gs beigās bija 90 kvadratkilometri, nevis 0,6, kā tas ir šodien.
Plaša pussala, kura eksistēja jau no antīkā perioda, viduslaikos atdalījās no kontinenta un pārvērtās par Sjūdštrandes salu. Blakus atradās cita sala- Nordštrande. Baltijas jūra iznīcināja Sjūdštrandi pilnībā. XIV gs vidū ūdeņi applūdināja lielu daļu Nordštrandes, ieskaitot galvaspilsētu- Rungholtas ostu. Trīs gadsimtus vēlāk jauni vētru triecieni nāca pār nelaimīgo Nordštrandi, aprijot kartējās sauszemes platības un sešarpus tūkstošus no deviņiem tūkstošiem iedzīvotāju.
Kopumā Baltijas viļņi ir aprijuši krietni daudz salu- senas ķeltu teiksmas vēsta vēl par citām- Isu, Lionesu, Avalonu...Un, iespējams, ne bez pamata!
Tev patiks šie raksti
