Šajā rakstā tiek apskatīts Jurija Gagarina ceļš līdz pirmajam cilvēkam kosmosā, kā arī

traģiskā aviokatastrofa , kurā viņš zaudēja dzīvību

nbspLīdz scaronim kosmosa... Autors: kriksels Jurijs Gagarins - pirmais cilvēks kosmosā
1.

 

Līdz šim kosmosa izpētē trīs svarīgākie soļi

1. 1957.gada 4.oktobris – kosmosā nokļūst pirmais mākslīgais Zemes pavadonis;
2. 1961.gada 12.aprīlis – pirmais cilvēks kosmosā;
3. 1968.gada 20.jūlijs - pirmais cilvēks uz Mēness.

Dažādi cilvēki vērtē sacensības un konkurenci, bet tam noteikti ir pozitīva loma kosmosa lidojumu organizēšanā. Lai arī tam visam pamatā bija politiskie iemesli, bet gan PSRS, gan ASV ļoti saspringti un ātri gatavoja tehniku lidojumiem kosmosā. Rezultāti bija līdzīgi un, piemēram, ASV aizsūtīja savu pilsoni kosmosā tikai dažus mēnešus vēlāk.

Vēl viens interesants fakts. Neviens nav saņēmis Nobela prēmiju par sasniegumiem kosmosā. PSRS galvenais konstruktors Sergejs Koroļovs bija noslepenots – neviens nezināja viņa, bijušā Staļina laika ieslodzītā, vārdu un uzvārdu, bet ASV galvenais konstruktors Verners Fon Brauns iepriekš bija Hitlera dienestā un tādam piešķirt Nobela prēmiju laikam bija neērti.

Par pirmo cilvēku kosmosā

Jurijs Gagarins ir dzimis 1934. gada 9.martā. Viņš beidz arodskolu un tad 1951. – 1954. gados mācās Saratovas industriālajā tehnikumā un paralēli iziet aerokluba apmācību. Viņš aeroklubā tika nolidojis 42 stundas 23 minūtes. Tad divu gadu karaskola un dienests Ziemeļflotes aviācijas 169 iznīcinātāju pulkā. Viņš 1959.gadā bija ar iznīcinātāju MiG – 15 nolidojis 265 stundas, kas ir daudz priekš iznīcinātāju pilotiem.

Kosmonautu atlase

PSRS kosmonautu nodaļas standarti - 170 cm augums un līdz 72 kg svars. 1960.gada sākumā PSRS kosmonautu atlasei svarīgi bija tieši kandidāta veselības un fiziskie rādītāji.Savukārt ASV prasības astronautiem - augums līdz 180 cm un, kas būtiski, - bakalaura izglītība.

Padomju Savienībā tika atlasīti 20 kandidāti, no kuriem viens, jaunākais Valentīns Bondarenko 20 gadu vecumā treniņu laikā mira barokamerā. Četri tika atskaitīti disciplīnas dēļ, trīs neapmierinošu medicīnas rādītāju dēļ. No šīs komandas šobrīd dzīvi ir četri kosmonauti. Neoficiāli ir nosaukti vēl deviņi cilvēki, kas bijuši šajā programmā. Starp tiem ir bijusi arī viena sieviete. Eksistē dokumenti, kas apstiprina šo informāciju, bet tāpat netrūkst kosmosa izpētes vēsturnieku, kas to noliedz.

Jurijs Gagarins pirms lidojuma uzrakstīja vēstuli savai ģimenei, kuru tā saņemtu, ja viņš ietu bojā. Tāda varbūtība bija liela. Tā bija sacensības negatīvā puse, jo PSRS bija informācija, ka ASV plāno palaist cilvēku kosmosā 20 aprīlī. Tādēļ PSRS steidzās. Nekas netika filmēts vai fotografēts, bet tas, ko redzam filmās, tika uzņemts pēc veiksmīgā lidojuma. Vadība sagatavoja trīs variantus paziņojuma presei – atkarībā no lidojuma iznākuma. Un tātad - 1961.gada 12.aprīlī, 09:07 pēc Maskavas laika kosmosa kuģis Vostok-1 nogādāja pirmo cilvēku 300 kilometru attālumā no mūsu planētas. Kopumā Jurijs Gagarins lidojumā pavadīja 108 minūtes.

Par PSRS pirmā kosmonauta bojā eju

Jurijs Gagarins nodzīvoja spilgtu, bet īsu dzīvi. 1968.gada 27.martā viņš gāja bojā aviokatastrofā. Pēc vairāku gadu pārtraukuma Gagarinam atkal tika uzticēts pilotēt lidmašīnas. Un savas nāves dienā kopā ar Vladimiru Serjoginu viņš vadīja MiG -15. Kādēļ abu, nenoliedzami, augstas klases pilotu lidmašīna avarēja?

Izmeklēšanai bija izveidotas trīs oficiālas komisijas: lidojuma, kas izvērtēja lidotāju darbību, inženieru, kas vērtēja tehnikas iespējamas problēmas, medicīnas, kas vērtēja lidotāju (Gagarina un Serjogina) veselības stāvokli un neoficiāli KGB – VDK.

Vispār daudzas versijas tika izteiktas. Gala ziņojumu sagatavoja ģenmaj. S.Belocerkovska vadībā, kas strādāja Žukovska vārda nosauktajā akadēmijā, kur 1968.gada 17.februārī aizstāvēja savu diplomdarbu J.Gagarins un ieguva jaunu specialitāti "lidotājs – inženieris - kosmonauts".

Galvenā versija un iemesli MiG-15 (sparka - divvietīga treniņlidmašina) katastrofai: 
1) tās dienas meteo ziņās bija teikts, ka mākoņu zemākais līmenis 900 metri no zemes, bet reāli tas bija 600 metri. Biezu mākoņu slāņi bija no 600 m un 1500m. Starp tiem atradās telpa bez mākoņiem; 
2) lidmašīna veica treniņa lidojumu starp mākoņu slāņiem un patiešām nokļuva gaisa virpojumu zonā, kas tika radīta vai nu pēc kādas lidmašīnas, meteo zondes, dabiskās izcelsmes vai kā savādāk; (Nesen atslepenotie dokumenti liecina, ka tomēr pie vainas ir bijusi meteo zonde.)
3) Lidmašīna sāka horizontāli griezties (krieviski to sauc - štopor), tās konstrukcija apgrūtināja iziešanu no virpuļa. Tā kā abi piloti bija pieredzējuši lidotāji, tie mierīgi turpināja izvest lidmašīnu no šī štopora. Viņiem pietrūka tikai dažas sekundes;
4) Gagarins un Serjogins uzskatīja, ka iziet no mākoņiem 900 metru augstumā, bet reāli izgāja ~600.
5) Kad piloti saprata, ka situāciju nevarēs labot un lidmašīnu ir jāpamet, viņi aizkavējās, jo pēc reglamenta pirmajam jālec pulkvedim Serjoginam. Domājams, viņš negribēja atstāt pirmo kosmonautu briesmās, savukārt Gagarins negribēja pārkāpt reglamentu. Tās bija sekundes daļas, kas izrādījās liktenīgas.

Par Gagarina nāvi tika izvirzītas arī citas versijas, bet augstāk minētā ir oficiālā un visai ticama.

Lai vai kā, viņš bija pirmais Zemes iedzīvotājs, kurš sasniedza kosmosa tāles. Laikabiedru atmiņās – gaišs, dzīvespriecīgs, draudzīgs un izturīgs cilvēks.

Pēc lidojuma kosmosā Jurijs Gagarins apmeklēja vairākas pasaules valstis, tajā skaitā Lielbritāniju. Viņa viesošanās laikā Lielbritānijas karaliene Elizabete II pēkšņi izteica vēlmi nofotografēties ar padomju viesi. Viņas padomnieki steidza norādīt, ka "Jūsu Augstība, bet ētika un reglaments to nepieļauj." "Mans reglaments attiecas uz Zemes cilvēkiem, bet es vēlos fotografēties ar debesu cilvēku," atbildēja karaliene.