Indīgākais putns, kāpurs un citi dzīvnieki,kuru nogalināšanas spējas ir šokējošas. To Tu vēl nezināji!
Dzimuši slepkavas30
617
0
Āfrikas bumslangs (dispholidus typus)
Bumslangi lielākoties sastopami Āfrikas dienvidos,bet arī pārējā kontinenta daļā tie nereti fiksēti. Nosaukumu var tulkot kā „koku čūska”. Šī ir viena no nāvējošākajām čūskām pasaulē – vairāku iemeslu pēc.
Kā redzams attēlā, šai čūskai ir bumslangu sugai netipiski lieli ilkņi. Arī acis ir fenomenālas. Bumslangiem ir vislabākā redze no visām čūskām. Parasti čūsku redze nav tā labākā. Bet bumslangu stereoskopiskā redze nereti tiek salīdzināta ar cilvēku redzi. Acu novietojums galvas sānos pat nav šķērslis tam,lai čūska perfekti redzētu to,kas atrodas tieši priekšā – bumslangi mēdz grozīt galvu no vienas puses uz otru,lai precīzi noteiktu upura atrašanās vietu. Pateicoties savai redzei, šī čūska spēj notvert lidojošus putnus.
Cik lielas izredzes izbēgt? Cilvēkiem – praktiski nulle. Parasti gan bumslangi paši nemetas vajāt cilvēkus, bet nekavēsies uzbrukt,ja jutīsies apdraudēti. Čūskas mēdz būt gan zaļas, gan brūnas – pamanīt tās ir visai grūti.
Bumslangiem ir hemotoksīnu inde,kas, iekļūstot asinsritē, nogalina pāris stundu laikā. Upuris noasiņo. Asinis plūst no visām ķermeņa atverēm – jā,dāmas un kungi, no VISĀM. Skats ir visai baiss…
Tikpat baiss ir fakts,ka visā Dienvidāfrikā ir tikai viena vieta,kur atrodama pretinde – Johannesburgā. Tātad – ja esi labi tālu no civilizācijas, tad iespēja,ka saņemsi pretindi laikā ir..biedējoši niecīga. Turklāt,jāatceras – jo mazāks upuris,jo ātrāk inde pabeigs darbiņu. Pat saņemot pretindi – sekas noteikti izpaudīsies ilgtermiņā.
Reklāma
Konusgliemezis (conus litteratus)
Ja iedomājas nāvējošus dzīvniekus,tad konusgliemezis noteikti nebūs pirmais,kas ienāks prātā. Bet – būtu vērts. Parasti pirmais,ko ievēro ir tā neiedomājami skaistā čaula,ko katrs gribētu sev uz plauktiņa. Īstās briesmas slēpjas čaulas iekšpusē – pavisam kašķīgs un pavisam indīgs gliemezis. Skaistuma kārotāji pastiepj roku pēc gliemeža un tas ietriec rokā savu indīgo harpūnu. Kas notiek tālāk? Viss atkarīgs no paša gliemeža – ir vairāku sugu konusgliemeži – katram ir sava inde. Nāvējošie satur neirotoksīnus,kas rada īslaicīgu paralīzi. Tad ķermenis sāk izslēgties pavisam. Visu procesu pavada indes izraisītas, smagas elpošanas problēmas. Emm.. tā varētu būt sliktākā lieta…varētu,bet vēl nav. Konusgliemežu indē ir konotoksīns. Un konusgliemežu indei nav nekādas pretindes. Daudzos gadījumos nepieciešama pilnīga asiņu pārkiešana,lai atbrīvotos no indes.
Pēc uzbrukuma ātri jāziņo medicīniskajai palīdzībai – jāpaspēj, pirms iestājas paralīze. Labākajā gadījumā – blakus ir kāds,kas izpildīs mākslīgo elpināšanu – tas palielinās iespēju izdzīvot. Ja esi viens pats – visticamāk,ka mirsi.
Nīlzirgs.( Hippopotamus amphibius)
Populārā kultūra nīlzirgus attēlo kā lēnīgus, jautrus, mierīgus zvēriņus. Tā,iespējams, ir lielākā kļūda,jo ,kā zināms, daudziem nepietiek prātiņa,lai saprastu,ka tā nav. Parasti gan tie tiešām ir mierīgi, bet šie 9000 mārciņu smagie dzīvnieki ir ļoooti teritoriāli. Zināšanai – katru gadu nīlzirgi nogalina vairāk cilvēku kā visi pārējie Āfrikas dzīvnieki kopā ņemot. Branga statistika,ne?
Reklāma
Nīlzirga spēja nogalināt darbojas jebkurā laikā – to cilvēkiem būtu jāievēro. Safari gidi ļoti labi pārzin šo dzīvnieku atstātās pēdas un zinās,kad jātinas prom – nīlzirgi vienmēr norāda,ka atrodas tuvumā. Protams, daudzi šīs zīmes nepamana – tā iet bojā cilvēki. Nīlzirgi tikai grib,lai tos liek mierā un nenāk to teritorijā. Ja tu pārkāpsi šos noteikumus – mirsi. Tas pat nav pieņēmums. Nīlzirgi gan neprot peldēt (kas ir netipiski dzīvnieku pasaulei). BET tie dzīsies tev pakaļ zem ūdens – turklāt, iespaidīgā ātrumā. Ja neesi olimpiskais medaļnieks peldēšanā,tad šis zvērs zem ūdens tevi panāks ļoti ātri. Vēl papildus ekstra ir to izturība – nīlzirgu ir grūti nokausēt. Ļoti reti gadās,ka nīlzirgs pats apstājas,jo tie iebrucēju nogalina pavisam vienkārša iemesla dēļ – lai tu vairs neatgrieztos.
Zilgredzenu astoņkājis (genus Hapalochlaena)
Ļoti skaists dzīvnieks. Vidusmēra nirējs tiek apburts, ieraugot šādu daiļumu. Uzkavēšanās šī krāsainā joka klātbūtnē gan var maksāt dzīvību. Tā inde ietver..uh.saturieties… tetrodotoksīnu, 5-hidroksitriptamīnu, hialuronidāzi, tiramīnu, histamīnu, triptamīnu, oktopamīnu, taurīnu, acetilholīnu un dopamīnu. Dažus elementus noteikti atpazīsiet, bet ziniet,ka viss kopā šajā dzīvniekā ir izveidojis negantu kokteilīti,ko negribēsiet nobaudīt. Jā – tam NAV pretindes. Bet cilvēki mēdz izdzīvot. Kā tā? Vienīgais veids ir mākslīgā elpināšana un sirds masāža. Paralīze iestājas apmēram 5 min, laikā – ja nepaspēsiet laikus tikt pie telefona,tad gan var beigties čābīgi. Ja palīdzība neierodas laikus,tad, pat izdzīvojot iespējams tikt pie pilnīga akluma vai vispārējas paralīzes…
Indes bultu varde (latīniskie nosaukumi variē katrai pasugai)
Skaistās krāsas ir iemesls,kādēļ vai visi par tām zin. Un,žēl,ka tās tik krāšņas – jo tādēļ visi muļķi grib tās paņemt rokās – kas ir liiieeela kļūda. Tām ir indīga āda, tāpat arī tās sekrēti – tā vardīte pasargā sevi no uzbrukumiem. Un,jā, indiāņu ciltis izmantoja šo indi,lai saindētu savas bultas. Interesanti,ka šo indi pat aizskart nedrīkst – tik bīstama tā ir. Lai gan no visām IBV tikai 3 sugas ir nāvējošas.
Reklāma
Parasti cilvēku nenogalinās tāds viegls pieskāriens vardes ādai – tomēr saslimsi gan pamatīgi – tas tādēļ,ka inde vēl nav tikusi asinīs,bet uzsūcas caur ādu,kas kalpo kā filtrs. Mazliet gan nokļūs asinīs,bet tas būs niecīgs daudzums. Cita lieta,ja inde nokļūst uzreiz asinīs…
Zelta IBV gan spēj nogalināt pat ar pieskārienu – tik spēcīga tās inde. Tādēļ pat necenties to meklēt. Zooloģiskajos dārzos IBV tur īpašos krātiņos,kur tās neaizskar pat speciālisti – tādēļ labāk nemēģini pats eksperimentēt.
Kapuces pitohui jeb pitohs (Pitohui dichrous)
Dziedātājputniņš,ko negribēsiet mājās būrītī. T.s. “lidojošā inde” ir viens no indīgajiem pārstāvjiem putnu pasaulē. Populārākais tādēļ,ka visbiežāk sastopams. Tā inde darbojas līdzīgi kā indes bultu vardēm – putna āda un spalvas ir indīgā daļa. Inde,ko satur putns ir viena no visbīstamākajām,ko cilvēce pazīst. Njā,tieši tad,kad izdomāji doties vieglā pastaigā…
Pētījumu laikā pelei injicēja KP indi. Parasti vajag pāris minūtes,lai inde iedarbotos. Bet šī putna inde peli nogalināja dažu sekunžu laikā. Cilvēkiem atsvaidzinošs ir fakts,ka nāvējošā daļa sākas tad,ja inde tiek asinsritē – tātad,ja krītoša putna spalva trāpa uz rokas,tad izraisīs tikai īslaicīgu nejūtīgumu, kņūdoņu vai liks šķaudīt kā trakam.
Paralīze un nāve iestāsies,ja putns jūs apgādās ar pamatīgāku indes devu – kas ir reti. Jebkurā gadījumā – dodoties uz Papua Jaungvineju jābūt uzmanīgam.
Tev patiks šie raksti
