Dullākie projekti Krievijas vēsturē...29

Šis konkrētais nezvērs svēra 550 tonnas, un bija paredzēts lietošanai 3m augstumā virs jūras līmeņa un maksimālais ātrums bija 560 km/h, taču izmēģinājumi noritēja vairāk nekā veiksmīgi un inženieriem izdevās to pacelt 20 m augstumā, un sasniegt atrumu 740 km/h.Šāda tipa zemu lidojošās laivas tika ražotas arī turpmāk un parsvarā tika izmanotas militāriem mērķiem un uz tām pat tika uzstādītās ballistiskās kodolraķetes.

Lidojošais cietoksnis. Trīsdesmitajos gados padomju armija gribēja sev milzīgas lidmašīnas.Pastāvēja uzskats- jo vairāk propeleru, jo lielāku smagumu var pacelt debesīs( reaktīvie dzinēji vēl nebija izštukoti). Nav daudz fotoattēlu saglabājušies no tiem laikiem,augstais slepenības līmenis un laiks ir darījis savu. Šajos attēlos ir redzams superbumbvedējs K-7.

Bumbvedējs K-7

Pārējie attēli ir veidoti ar datoru vadoties no arhīvos atrastajiem matreāliem. Varam tikai minēt vai šie milzeņi varētu nolidot kaut piecus metrus.

Lidojošais cietoksnis.

Pasaulē lielākā ūdeņraža bumba. Patiesība vienmēr ir dīvaināka par izdomājumu, tam pierādījums ir Hruščova ideja par kuģi ar simtiem ūdeņraža bumbām, kas būtu noenkurots padomju savienības austrumu piekrastē.Ideja bija tāda, ja savienībai uzbruktu ar kodolieročiem, radiācijas detektori padotu ziņu kuģim un tas pašiznīcinātos. Padomju zinātnieki tomēr atrunāja Hruščovu no šīs trakās idejas.

Hruščovs plinti krūmos nemet un 1961. gadā dod rīkojumu uzbūvēt pasaulē lielāko kodolbumbu- ”Tsar Bomba”, ko tulkojumā varēti saukt par visu bumbu caru, jeb karali(27 tonnas, 8 metri garumā un 2 metri diametrā) Sākotnēji bumbas jauda bija paredzēta 100 megatonas, bet laikam būvētāji sabijās ka būs drusku pa daudz un jaudu samazināja līdz 50 MT( uz Hirosimas un Nagasaki nomestajām jauda bija 16 un 21 kilotonna) .

Un labi vien ka samazināja jaudu, jo 1961. 30 oktobrī veiktajā testā aiz polārā loka 4 km augstumā tiek detonēta bumba. 55 km no epicentra ciemats Sevrnij ar koka un ķieģeļu mājām tika noslaucīts no zemes virsas, 100 km no epicentra iznīcinātas koka ēkas, bet ķieģeļu mājas izturēja, taču palika bez jumtiem, logiem un durvīm. Stundu bija traucēti jebkādi radiosakari. Kādus 270 km no epicentra varēja sajust karstuma vilni.Triecvilnis bija tik spēcīgs,ka sekas bija jūtamas pat 900 km attāluma, pat Norvēģijā un Somijā izbira logu stikls. Tagad iedomājieties, kas būtu bijis ja tai būtu 100 MT jauda. Otru eksemplāru tā arī paldies dievam neizmantoja un to var apskatīt muzejā.